Lietuvu aicina kliedēt aizdomas par valstī bijušu CIP cietumu
Foto: AFP/Scanpix/LETA

Apvienoto Nāciju Organizācijas Cilvēktiesību komiteja aicinājusi Lietuvu kliedēt aizdomas, ka valstī atradies ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) slepens cietums.bijušu

"Komiteja ir nobažījusies par to, ka pirmstiesas izmeklēšana Nr. 01-2-00015-14 nav pabeigta, nav identificēti nekādi aizdomās turamie, bet visa informācija par izmeklēšanas gaitu un rezultātiem ir slepena," paziņojusi komiteja.

Lietuvas valstij "jāpabeidz pirmstiesas izmeklēšana Nr. 01-2-00015-14 saprātīgā termiņā un jānodrošina tās rezultātu efektīva caurskatāmība un sabiedriskā kontrole", norādījusi ANO Cilvēktiesību komiteja

Kā ziņots, Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) 31. maijā atzina, ka Lietuva un Rumānija līdzdarbojušās CIP programmā, ļaujot turēt apcietinājumā par terorismu aizdomās turētas personas slepenās ieslodzījuma vietās šo valstu teritorijā, un tādējādi pārkāpušas Eiropas Cilvēktiesību konvenciju, kas aizliedz spīdzināšanu, garantē tiesības uz brīvību, privātās dzīves aizsardzību un tiesības uz aizstāvību tiesā.

Strasbūras tiesa, kas Lietuvas lietu izskatīja pēc Gvantanamo bāzē ieslodzītā Saūda Arābijā dzimušā palestīnieša Abu Zubaidas prasības, lēma, ka Lietuvai jāsamaksā Zubaidam 100 000 eiro kompensācija par patvaļīgu turēšanu apcietinājumā un jāsedz tiesas izdevumi 30 000 eiro apmērā.

Lietuvas valdība plāno līdz augustam izlemt, vai tā pārsūdzēs šo ECT lēmumu.

Lietuva līdz šim nav atzinusi, ka valstī darbojies CIP cietums.

Kad ASV televīzijas kanāls "ABC News" 2009. gada augustā izplatīja informāciju, ka Viļņas pievārtē atradies viens no astoņiem CIP slepenajiem cietumiem, kas pēc 2001. gada 11. septembra tika ierīkoti visā pasaulē aizturētajiem augsta ranga "Al Qaeda" gūstekņiem, Lietuvā tika uzsākta parlamentārā izmeklēšana iespējamo CIP cietumu lietā. Tolaik izskanēja versijas, ka CIP cietumi Lietuvā ierīkoti, pretī par to saņemot toreizējā ASV prezidenta Džordža Buša atbalstu Lietuvas dalībai NATO. Seima Nacionālās drošības un aizsardzības komiteja norādīja, ka nav konstatēts, ka CIP aizturētas personas būtu nogādātas Lietuvā, lai gan atzina, ka apstākļi tam bijuši.

2014. gadā izmeklēšanu par iespējamu nelikumīgu cilvēku transportēšanu pāri valsts robežai sāka Lietuvas Ģenerālprokuratūra. Šī izmeklēšana (lieta Nr. 01-2-00015-14) vēl turpinās.

2016. gadā toreizējais Lietuvas tieslietu ministra vietnieks Pauļus Gricjūns Strasbūras tiesas deviņu tiesnešu kolēģijai liecināja, ka nekāds slepens CIP ieslodzījuma centrs Lietuvā nav darbojies un amerikāņi pirms desmit gadiem uz Lietuvu transportējuši nevis ieslodzītos, bet sakaru iekārtas. Viņš skaidroja, ka ēkā Antaviļos, 15 kilometrus no Viļņas, kas tiek pieminēta kā iespējamā cietuma atrašanās vieta, bijis izveidots izlūkošanas atbalsta centrs, taču šīs telpas tā arī nekad nav izmantotas minētajam mērķim.

Source

LETA

Tags

Al Qaeda ANO ASV Centrālā izlūkošanas pārvalde Eiropa Eiropas Cilvēktiesību tiesa Ģenerālprokuratūra Lietuva NATO Rumānija Viļņa
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form