NATO Parlamentārā asambleja otrdien Berlīnē nolēma nepieņemt ASV senatora Viljama Rota ierosināto rezolūciju, kurā bija ieteikts līdz 2002.gadam uzaicināt iestāties aliansē Lietuvu, Slovākiju un Slovēniju.
Asamblejas locekļi pēc diskusijām vienojās, ka nebūtu vēlams kādu no kandidātvalstīm īpaši izcelt pārējo vidū.

NATO Parlamentārās asamblejas Politiskā komiteja svētdien Berlīnē akceptēja rezolūcijas projektu, kas iesaka ne vēlāk kā 2002.gadā uzaicināt Lietuvu, Slovēniju un Slovākiju iestāties Ziemeļatlantijas aliansē.

ASV senators Viljams Rots "ierosināja uzaicināt Lietuvu, Slovākiju un Slovēniju, kā arī jebkuru citu demokrātisku Eiropas valsti, kura atbilst NATO prasībām, iestāties aliansē 2002.gadā," teica Igaunijas delegācijas loceklis Pēters Olesks. "Lietuvu šajā projektā nosauca, bet mūs tikai domāja," viņš piebilda.

Savus grozījumus rezolūcijas projektā otrdien iesniedza Turcijas un Norvēģijas pārstāvji.

Saskaņā ar Turcijas ierosinājumu rezolūciju vēlams attiecināt uz visām valstīm, kuras NATO bloks 1999.gadā minēja kā potenciālās kandidātvalstis - tai skaitā arī Latviju, Lietuvu un Igauniju.

Norvēģija ierosinājusi rezolūcijā vārdu "Lietuva" mainīt ar vārdkopu "Baltijas valstis". Pēc neoficiālām ziņām, asamblejai iesniegts arī trešais ierosinājums - pieprasīt Baltijas valstis NATO uzņemt vienlaikus.

NATO parlamentārajā asamblejā darbojas NATO dalībvalstu un bloka asociēto dalībvalstu pārstāvji, taču tās lēmumi ir tikai rekomendējoši.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit