Līgumu laušana, sankcijas un asi vārdi: Kā Trampa komanda lenc Irānu
Foto: AP/Reuters/Scanpix/LETA/DELFI

Vairākos starptautiski svarīgos jautājumos ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijas ārpolitika bijusi neordināra, bet ASV–Irānas attiecību jomā Baltā nama saimnieks kopumā bijis visai konsekvents. Asa retorika, kodollīguma saistību saraušana un ekonomisko sankciju atjaunošana ir tikai daži no piemēriem, kas raksturo Trampa administrācijas stingro nostāju pret Irānu. Piedāvājam ieskatu Donalda Trampa īstenotajā politikā pret Islāma Republiku un skaidrojam tās ietekmi gan reģionālā, gan globālā mērogā.

ASV–Irānas attiecības kļuva saspīlētas pēc Islāma revolūcijas 1979. gadā, kad varu zaudēja Rietumiem lojālais šahs Muhameds Reza Pehlevī. Irānā izveidojās teokrātisks režīms, kas ieviesa būtiskas pārmaiņas valsts sociālajās un politiskajās struktūrās, tostarp pārskatīja attiecības ar ASV – Savienotās Valstis no ilggadēja Irānas sabiedrotā kļuva par jaundibinātās Islāma Republikas pretinieku.

Šo 40 gadu laikā kopš Islāma revolūcijas ASV–Irānas attiecībās saglabājušies vairāki saspīlējumi, kuri noveduši pie savstarpējiem pārmetumiem, draudiem, kā arī pretrunīgi vērtētiem politiskiem lēmumiem. Arī Trampa administrācijas laikā ASV–Irānas attiecības joprojām vērtējamas kā sarežģītas, un tajās parādījušies jauni izaicinājumi.

Normalizāciju nomaina stingrāka politika

Tramps ieturējis stingru nostāju pret Irānu, kritizējot Islāma Republikas īstenoto politiku reģionā, kā arī veicot konkrētas darbības ar nolūku ierobežot Irānu, piemēram, izstājoties no 2015. gadā parakstītās Irānas kodolvienošanās (JCPOA) un atjaunojot ekonomiskās sankcijas pret Tuvo Austrumu valsti.

Politikas analītiķis Kians Tadžbakšs portālā "Foreign Affairs" norāda, ka Trampa administrācijas īstenotā Irānas politika atšķiras no viņa priekšgājēja Baraka Obamas izvēlētās pieejas. Obamas administrācija vairāk fokusējās uz ASV–Irānas divpusējo attiecību normalizāciju, savukārt Trampa politika primāri pievērsusies centieniem ierobežot Irānas reģionālo ietekmi un ballistisko raķešu programmu, norāda eksperts.

Lēmums pārtraukt ASV dalību Irānas kodollīgumā bija viens no nopietnākajiem signāliem, ka Trampa administrācijas politika pret Irānu būs stingra un ka Vašingtona neizvairīsies no politiskas konfrontācijas ar Islāma Republiku. Zīmīgi, ka Tramps dalību Irānas kodollīgumā pārtrauca, neskatoties uz to, ka vairākas ASV sabiedrotās Eiropā – Lielbritānija, Francija un Vācija – uz šādu rīcību skatījās ļoti skeptiski un centās prezidentu pārliecināt, ka izstāšanās ir kļūda.

"Tā ir briesmīga, vienpusēja vienošanās, kuru nekad nedrīkstēja parakstīt," Irānas kodollīgumu raksturoja Tramps. Pēc līguma saraušanas, turpinot konfrontējošo nostāju, Trampa administrācija aizvadītā gada novembrī ieviesa ekonomiskās sankcijas pret Irānas finanšu, kuģniecības un enerģētikas sektoriem. ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo, kurš arī atbalstījis stingrāku politiku pret Irānu, izteicās, ka šīs ir nopietnākās sankcijas, kādas jebkad ieviestas pret Irānu, un norādīja, ka to mērķis ir apturēt Teherānas "destabilizējošās darbības" Tuvajos Austrumos (galvenokārt Jemenā, Sīrijā, Libānā un Irākā), ziņo "The Guardian". Pompeo teiktais arī apliecina, ka viens no Trampa administrācijas mērķiem ir mazināt Irānas reģionālo ietekmi.

Līgumu laušana, sankcijas un asi vārdi: Kā Trampa komanda lenc Irānu
Foto: Reuters/Scanpix/LETA

Latvijas Ārpolitikas institūta pētniece Sintija Broka portālam "Delfi" skaidro, ka Trampa administrācijas lēmums izstāties no JCPOA tiešā veidā konfrontē ar Irānas prezidentu Hasanu Rauhanī, kuram šī vienošanās bijusi galvenais instruments sava amata saglabāšanā. "Trampa aktivitātes rada spiedienu uz Irānas iekšpolitiku, vēršot Irānas sabiedrības uzmanību uz darījuma efektivitāti," norāda eksperte.

Eksperte arī piebilda, ka Trampa politika īstermiņā var ierobežot Islāma Republikas reģionālo ietekmi un ekonomiku, tomēr Vašingtonas stingrās pozīcijas dēļ Irāna var nolemt veidot ciešākas attiecības ar Krieviju, Ķīnu un Indiju. Tas savukārt ilgtermiņā var mazināt ASV kontroles iespējas pār Irānu.

Trampa un Eiropas viedokļi atšķiras

Trampa Irānas politika izpelnījusies gan atzinību, gan kritiku. ASV sabiedrotās valstis Eiropā bijušas starp skaļākajām oponentēm ASV prezidenta stingrajai nostājai pret Islāma Republiku. Kā jau minēts, Eiropas lielvalstis izrādīja lielu neapmierinātību ar Trampa lēmumu izstāties no Irānas kodollīguma, tomēr tā nav vienīgā viedokļu atšķirība ASV–Eiropas starpā ar Irānu saistītos jautājumos.

Šī gada februārī Polijas galvaspilsētā Varšavā notika ASV organizēta konference, kurā pasaules valstu pārstāvji runāja par aktualitātēm Tuvo Austrumu reģionā. Jau pirms šī samita Eiropas valstis bija nedaudz skeptiskas un paziņoja, ka uz konferenci nesūtīs augstākā ranga amatpersonas, jo nevēlējās, lai tajā pārlieku daudz kritizētu Irānu.

ASV gan sākotnēji centās kliedēt bažas par to, ka konferencē varētu notikt Irānas "dēmonizēšana", bet šie centieni neizrādījās sekmīgi. Nedz Francija, nedz Vācija uz samitu nesūtīja augsta ranga amatpersonas. Konferenci neapmeklēja arī Krievijas pārstāvji un Eiropas Savienības augstā pārstāve ārlietu un drošības politikas jautājumos Federika Mogerīni.

Neraugoties uz ASV mēģinājumiem pārliecināt pasaules valstis, ka konferencē runās par miera veicināšanu Tuvajos Austrumos, ar Irānu saistītie jautājumi tomēr dominēja samita dienaskārtībā. Pompeo Varšavā norādīja, ka Irānas konfrontācija ir svarīgs faktors miera panākšanai Tuvajos Austrumos. "Mieru un stabilitāti Tuvajos Austrumos nevar panākt bez Irānas konfrontēšanas," viņš izteicās. Savukārt Irāna Varšavas konferenci nosauca par cirku, kas vērsts pret Irānu, februārī ziņoja "ABC News".

Sintija Broka atzīmē, ka prezidenta Obamas darījumus ar Irānu nevar vērtēt viennozīmīgi un kā lielu sasniegumu, tomēr viņa politika bijusi uz dialogu vērsts soļu kopums. Pētniece skaidro, ka Trampa īstenotā politika ietekmē ne tikai pārmaiņas Vašingtonas-Teherānas attiecībās, bet arī ASV-Eiropas attiecības Irānas kontekstā: "Tramps ASV-Irānas attiecības atgrieza sākuma stadijā, no kura tās atjaunot būs liels izaicinājums, jo uzticības aspekts gan no Irāņu puses, gan ASV tradicionālo sabiedroto puses ir iedragāts."

Tramps sper bezprecedenta soli

Turpinot sākto virzienu attiecībās ar Islāma Republiku, Donalda Trampa administrācija teroristisko organizāciju sarakstā iekļāva Irānas Revolucionāro gvardi (IRGC). "Šis bezprecedenta solis (..) atzīst realitāti, ka Irāna ir ne tikai terorisma atbalstītāja, bet IRGC arī aktīvi piedalās, finansē un veicina terorismu," teikts Trampa paziņojumā, kurā komentēts lēmums IRGC iekļaut teroristisko organizāciju sarakstā.

Šī ir pirmā reize, kad ASV citas valsts bruņotos spēkus definējusi par teroristisku organizāciju. Islāma Republikas Revolucionārās gvardes iekļaušana šajā sarakstā ļaus ASV ieviest papildu sankcijas, norāda britu raidsabiedrība BBC. Irāna uz šo Vašingtonas soli atbildēja, par teroristisku organizāciju nosaucot ASV bruņotos spēkus Tuvo Austrumu reģionā.

IRGC rindās ir aptuveni 125 000 karavīru. Revolucionārajai gvardei ir sauszemes spēki, gaisa spēki, raķetes, bezpilota lidaparātu jeb dronu spēki, kā arī jūras flotes vienības. Tomēr IRGC klātbūtne izjūtama arī Irānas biznesa sektorā – gvarde var piedalīties komerciālās darbībās un kontrolē aptuveni 20% no Irānas kopējās ekonomikas, atsaucoties uz ekspertu teikto, ziņo portāls CNBC.

Džona Hopkinsa starptautisko studiju skolas asociētais profesors Sanams Vakils portālam CNBC atklāja, ka IRGC pievienošana ārvalstu teroristisko organizāciju sarakstam būtiski nepalielinās Irānas ekonomiskās problēmas, taču uzsvēra, ka šādam solim ir ievērojama simboliska nozīme. "Trampa administrācija savā maksimālā spiediena [pret Irānu] kampaņā palielina likmes, jo tās līdzšinējā politika nav spējusi izmainīt Irānas uzvedību," norādīja Vakils.

BBC drošības jautājumu eksperts Džonatans Markuss argumentē, ka šis ASV prezidenta solis atspoguļo Trampa administrācijas vēlmi izolēt Irānu, taču piebilda, ka tas, visticamāk, būtiski neietekmēs IRGC aktivitātes Tuvo Austrumu reģionā un ārpus tā. Markuss arī norāda, ka šis Trampa lēmums var radīt negatīvu efektu, jo IRGC varētu aktīvāk vērsties pret ASV spēkiem Tuvajos Austrumos.

Source

www.DELFI.lv

Tags

Maiks Pompeo ASV Baraka Obamas Eiropa Eiropas Savienība Irāna Lasāmgabali Lielbritānija
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form