Vēstule, kas adresēta Henrija VIII otrajai sievai Annai Boleinai, rāda asinskārā karaļa maigāko pusi.
Vēstulē viņš apgalvo, ka "turpmāk mana sirds piederēs vienīgi jums", un neizsakāmi atvainojas viņai par savu pieņēmumu, ka viņa varētu būt vienīgi viņa mīļākā.
Diemžēl šī pieķeršanās nebija ilglaicīga un, kā to tagad māca britu skolās, Anna "ņēma nelabu galu". 1536.gadā Henrijs VIII lika viņai nocirst galvu un pēc tam apprecēja vēl četras sievietes.
Vēstule iekļauta Henrija VIII izstādē "Henry VIII: Man and Monarch" ("Henrijs VIII. Cilvēks un monarhs"), kas tiks atklāta 23.aprīlī Britu bibliotēkā. Tajā būs aplūkojami viņa portreti, gobelēni un bruņas, kā arī viņa sarakste, oficiālie dokumenti, kartes un grāmatas.
Iepriekš vēstule nekad nav nonākusi atklātībā, un eksperti ir pārliecināti, ka tā ir bijusi nozagta. Tā runā par karaļa nepārprotamajiem nolūkiem apprecēt Annu un iezīmē būtisku pagriezienu viņu attiecībās. Pirms tam, zinot par Henrija brunču mednieka reputāciju, Anna attiecās pirms laulībām stāties ar viņu seksuālās attiecībās.
Vēstule, kas oriģinālā rakstīta franciski, liek domāt, ka Anna beidzot padevīgi ļāvās karaļa aplidošanai. "Jūsu jūtu apliecinājumi un vēstuļu skaistie vārdi ir tik patiesi, ka uzliek man par pienākumu jūs cienīt, mīlēt un kalpot jums mūžīgi mūžos."
Henrijs VIII ir bijis Lielbritānijas karalis laikā no 1509.gada līdz savas nāves brīdim 1547.gadā. Visu mūžu ir cīnījies ar Vatikānu, galu galā atdaloties no Katoļu baznīcas un izveidojot Anglikāņu baznīcu.