Londonas policija atspēko pārmetumus par nekvalitatīvu Alises Grosas pazušanas izmeklēšanu
Foto: AP/Scanpix

Londonas policijas vadītājs aizstāvējis likumsargu darbu angļu pusaudzes Alises Grosas pazušanas izmeklēšanā, norādot, ka lietā iesaistītie policisti strādājuši tā, it kā meklētu paši savu bērnu, vēsta "London Evening Standart".

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Lielbritānijas policija izpelnījusies kritiku par darbu Grosas lietā, jo gan meitenes, gan galvenā aizdomās turētā, latviešu viesstrādnieka Arņa Zaļkalna mirstīgās atliekas atrastas aptuveni mēnesi pēc viņu pazušanas, radot bažas, ka svarīgi pierādījumi varētu būt zuduši.

Skotlendjards sācis iekšēju pārbaudi par iespējamām likumsargu pieļautajām kļūdām Grosas pazušanas izmeklēšanas sākumā.

Izmeklētāji jau iepriekš norādīja, ka meitenes meklēšanas operācija bija lielākā, kādu Londona pieredzējusi kopš 2005.gada 7.jūlija terora aktiem Londonas sabiedriskajā transportā. 

Londonas policijas vadītājs sers Bernards Hogans-Hovs uzstāja, ka policisti nevarēja strādāt vēl cītīgāk Grosas lietā.

"Ikviens no mums cerēja, ka mēs nabaga meiteni atrastu dažu stundu laikā, ideālā gadījumā pirms slepkavības, bet tā nenotika. Un ar katru pagājušo dienu izmeklēšana kļūst grūtāka. Es pazīstu lietā iesaistītos policistus, un viņi nevarēja strādāt vēl cītīgāk," sacīja Hogans-Hovs.

"Viņi strādāja ļoti dedzīgi, viņi vēlējās atrast šo bērnu tā, it kā tas būtu viņu pašu bērns. Neviens nevēlas pārtraukt darbu, viņu neatrodot," norādīja Londonas policijas vadītājs.

Viņš arī aizstāvēja policijas darbu Zaļkalna meklēšanā, norādot, ka migranta mirstīgās atliekas Bostonas muižas parkā atrastas ļoti norobežotā vietā, kurai bijis ļoti grūti piekļūt.

"Mēs vēlējāmies atrast šo personu, kas bija aizdomās turētais. Mēs strādājām ļoti smagi un mēs bijām jau pārmeklējuši parku, kurā viņš beigās tika atrasts," skaidroja Hogans-Hovs.

"Taču vieta, kur viņš tika atrasts, bija atlikta rūpīgākai pārbaudei, jo tajā bija ļoti grūti iekļūt. Tas nebija gadījums, kad kāds karājas kokā un ir redzams no 100 metru attālumā. Tā bija ļoti norobežota vieta," sacīja Hogans-Hovs.

"Bet, protams, mēs visi vēlamies apliecinājumu, ka mēs visu izdarījām, cik labi vien iespējams, ka strādājām efektīvi un to pašlaik izvērtējam," piebilda Londonas policijas vadītājs.

14 gadus vecās Grosas mirstīgās atliekas tika atrastas 30.septembrī Brentas upē, aptuveni kilometra attālumā no meitenes mājām.

Londonas policija informēja, ka "līķa paslēpšanā ieguldītas nopietnas pūles". Pēc britu mediju ziņotā, nogalinātās meitenes mirstīgās atliekas ietītas plēvēs un apraktas nepilnu metru dziļās upes gruntī, pa virsu sakraujot koka baļķus. Upe šajā posmā iepriekš pārmeklēta, taču tad apslēptās mirstīgās atliekas nav pamanītas.

Alises līķis atrasts aptuveni 500 metru attālumā no vietas, kur iepriekš uzieta viņas mugursoma, kurā atradās Alises apavi un apakšveļa.

Par galveno aizdomās turēto Grosas lietā tiek uzskatīts 41 gadu vecais Latvijas pilsonis Zaļkalns, kas pazuda dažas dienas pēc meitenes pazušanas.

Zaļkalna līķis izteiktā sadalīšanās stadijā atrasts 4.oktobrī Bostonas muižas parkā Londonas rietumos. Tiesu medicīnas ekspertu sākotnējā slēdzienā secināts, ka Zaļkalns, visdrīzāk, izdarījis pašnāvību pakaroties.

Par Zaļkalna atrašanās vietu nebija nekādu ziņu kopš 3.septembra, savukārt Grosa pazuda 28.augustā. Viņa pēdējo reizi redzēta uz ietves pie Granjuniona kanāla videonovērošanas kameru uzņemtā video. Arī Zaļkalnu videonovērošanas kameras fiksējušas tajā pašā vietā, kur meiteni, tikai apmēram 15 minūtes vēlāk.

Londonas policija sākotnēji uzskatīja, ka pazudušais Zaļkalns varētu būt vērtīgs liecinieks meitenes pazušanas lietā, taču, atklājoties viņa kriminālajai pagātnei, izmeklētājiem radās aizdomas par Zaļkalna iespējamu saistību ar Alises pazušanu.

Kā jau ziņots, Zaļkalns notiesāts par savas sievas nogalināšanu deviņdesmito gadu beigās Rīgā. Prokuratūrā aģentūra LETA uzzināja, ka saistībā ar šo noziegumu viņš nonāca apcietinājumā 1997.gada 9.jūlijā, bet notiesāts tika nepilnu gadu vēlāk. Par slepkavību un arī neatļautu ieroča glabāšanu tiesa Zaļkalnam piesprieda astoņu gadu cietumsodu, bet viņš no ieslodzījuma atbrīvots pirms termiņa pēc septiņu gadu cietumsoda izciešanas.

Pāris gadus pēc iznākšanas no cietuma Zaļkalns pārcēlās uz Lielbritāniju un tur sāka strādāt celtniecībā. 2009.gadā viņu Lielbritānijā arestēja par 14 gadus vecas pusaudzes sazāļošanu un nepiedienīgu uzmākšanos, tomēr vēlāk lieta izbeigta.

Zaļkalna iespējamā saistība ar Grosas pazušanu un slepkavību izraisījusi plašas diskusijas Lielbritānijas sabiedrībā, pieprasot stingrāk kontrolēt sodītu migrantu iebraukšanu Lielbritānijā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

Arnis Zaļkalns Londona
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form