Foto: EPA/Scanpix/LETA

Baltkrievijas autoritārais prezidents Aleksandrs Lukašenko apstiprinājis, ka nākamajā gadā gaidāmajās valsts galvas vēlēšanās atkal pretendēs uz augsto amatu, vēsta "Radio Brīvā Eiropa" (RFE/RL).

Lukašenko gandrīz 10 miljonu apdzīvoto valsti vada jau kopš 1994. gada un pašlaik rit viņa piektais prezidentūras termiņš. Prezidēšanas ierobežojumi vienai personai tika atcelti pēc 2004. gadā sarīkota referenduma.

Par apņemšanos kandidēt uz vēl vienu termiņu Lukašenko žurnālistiem paziņoja 17. novembrī, kad valstī notiek parlamenta vēlēšanas.

65 gadus vecais Lukašenko arī uzsvēra, ka neturēsies pie prezidenta krēsla "ar ziliem pirkstiem", un, ja sabiedrībai nepatīk, kā tiek organizētas pašreizējās parlamenta vēlēšanas, viņi 2020. gada prezidenta vēlēšanās var izvēlēties citu līderi.

Lai gan šajās vēlēšanās ir atļauta dalība dažiem opozīcijas kandidātiem, ir maz šaubu, ka parlamentā dominēs Lukašenko lojālie politiķi. Vairāk nekā 200 ar opozīciju saistītiem kandidātiem dalība vēlēšanās dažādu iemeslu dēļ ir liegta.

Pēc 2016. gada parlamenta vēlēšanām Eiropas Drošības un sadarbības organizācija (EDSO) norādīja uz ievērojamu skaitu procesuālo pārkāpumu un caurspīdīguma trūkumu.

Vēlēšanas notiek laikā, kad Maskava cenšas panākt Minskas ciešāku militāro un ekonomisko sadarbību ar Krieviju, provocējot Lukašenko meklēt saites ar Eiropas Savienību (ES), ASV un Ķīnu.

Abas valstis 1999. gadā parakstīja vienošanos par apvienotas valsts veidošanu. Tomēr kopš Krievija 2014. gadā sāka agresiju pret Ukrainu, Minska mēģina mazināt savu ekonomisko atkarību no Krievijas.

Lukašenko žurnālistiem uzsvēra, ka decembrī gaidāmajās sarunās neparakstīs nekādu integrācijas darījumu ar Maskavu, ja netiks atrisināts jautājums par naftas un gāzes piegādēm ar atlaidi, kā arī Baltkrievijas preču brīva pieeja Krievijas tirgum.

2016. gadā ES atcēla vairumu pret Baltkrieviju vērsto sankciju. Pagājušajā nedēļā Lukašenko devās vīzīte uz Austriju, bet nākamā gada sākumā cer paviesoties arī Latvijā.

Vairāk par Baltkrievijā notiekošo Krievijas spiediena kontekstā un iespējamiem ļauniem scenārijiem var lasīt šeit un šeit.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!