Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko valsts vadītāja krēslā atrodas jau tik ilgi, ka dažkārt tiek saukts par Eiropas pēdējo diktatoru, bet intervijā aģentūrai "Bloomberg" viņš norāda, ka nebūt nav sliktākais autoritārais līderis.
"Es vairs neesmu Eiropas pēdējais diktators," intervijā Minskā ar smaidu paziņoja 60 gadus vecais Lukašenko. "Ir arī par mani nedaudz sliktāki diktatori, vai ne tā? Es jau esmu mazāk ļauns," turpināja prezidents.
Lukašenko ir Eiropā visilgāk pie varas esošais līderis. Par Baltkrievijas prezidentu viņš kļuva 1994. gadā.
Intervijā Lukašenko aizstāvēja Baltkrievijas neatkarību, norādot, ka 9,5 miljonu tauta pret jebkuriem ārējiem draudiem cīnīsies "līdz pēdējam vīram".
"Krievijas politikā ir daudz cilvēku, kas domā imperiālistiski un neuzskata Baltkrieviju par neko citu kā ziemeļrietumu provinci," norādīja Lukašenko.
"Mēs nebūsim nekāda ziemeļrietumu province, tāpat kā mēs nekad nenokļūsim konfliktā ar Krieviju," turpināja baltkrievu prezidents.
Lukašenko pieaugošā neatkarības idejas aizstāvēšana un bažu paušana par Krievijas lomu Ukrainas konfliktā, šķiet, ir nodrošinājusi viņam papildu atbalstu šogad gaidāmajās prezidenta vēlēšanās, kurās Lukašenko pretendēs uz piekto termiņu, secina "Bloomberg".
Intervijas ar Lukašenko video ierakstu var redzēt šeit.
Vēstīts, ka, turpinoties Ukrainas konfliktam, Lukašenko, kurš tradicionāli uzskatīts par Kremļa sabiedroto, sācis paust bažas par kaimiņvalstī notiekošo, norādot uz Maskavas atbildību. Janvārī Lukašenko uzsvēra, ka Baltkrievija nav tā sauktās "krievu pasaules" daļa.
Savukārt analītiķi sākuši pieļaut, ka Maskavai var nākties atvadīties no Minskas.
