Lietuvas kritiskā nostāja nekavēs Baltkrieviju pabeigt Astravjecas atomelektrostaciju (AES), paziņojis Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko.
"Mēs to uzcelsim," viņš piektdien uzsvēris, tiekoties ar žurnālistiem un sabiedrības pārstāvjiem Minskā. "Es lietuviešiem saku - kādēļ jūs karojat pret mums? Mēs taču nespurojāmies un tagad neklaigājam, ka jūsu Ignalinas AES, kuru jūs tagad slēdzat, ir bīstama. Dievs nedod, vēl kaut kas notiks. Tā taču ir sliktāka spēkstacija."
"Vienosimies - un šī būs mūsu kopīgā spēkstacija," izteicies Lukašenko, piebilzdams, ka viņa valsts ir gatava Astravjecā pieņemt darbā speciālistus no Ignalinas AES. Pēc prezidenta teiktā, daudzi no viņiem jau pārceļas uz Baltkrieviju.
"Mums ir vajadzīgi spēcīgi speciālisti. Un galvenais - ražosim elektroenerģiju, jums taču ir deficīts, mēs pārdosim par normālām cenām. [Viņi] piekrīt. Bet vēlāk medijos, publikā sāk šo jautājumu politizēt. Tā ir politika," viņš paziņojis. "Taču ekonomika darīs savu. Kad parādīsies lēta elektroenerģija, mēs ar viņiem vienosimies."
Baltkrievija savas AES būvei izraudzījusies vietu aptuveni 30 kilometrus no Lietuvas robežas un 50 kilometrus no Viļņas - Grodņas apgabala Astravjecas rajonā. Turklāt dzesēšanas vajadzībām plānots izmantot ūdeni no Neres upes, kas tālāk tek cauri Lietuvas galvaspilsētai. Arī no Latvijas robežas šo kodolspēkstaciju šķirs tikai aptuveni 110 kilometri.
Lietuvu satrauc informācija par vairākiem incidentiem AES būvniecības gaitā un neatbildētie jautājumi par to, kā tiks veikta izlietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošana un kā tiktu nodrošināta cilvēku evakuācija no Viļņas iespējamās kodolavārijas gadījumā.
Minska noraida Lietuvas pārmetumus, apgalvojot, ka tās būvētā spēkstacija atbildīs visaugstākajiem drošības standartiem. Vienlaikus Lukašenko īpaši uzsvēris, ka Astravjecas AES jāuzceļ pēc iespējas lētāk, savukārt Lietuvas vērtējumā spēkstacijas būvniecībā notiek negodīga un plaša izdevumu samazināšana uz drošības rēķina.
Lietuvas amatpersonas vairākkārt uzsvērušas, ka grib panākt, lai elektroenerģija no nedrošām spēkstacijām netiktu pārdota Eiropas Savienības tirgū.
"Es vairs nezinu, kā ar viņiem sarunāties," piektdien žēlojies Lukašenko. "(..) Visi būvē atomelektrostacijas, kādēļ lai Baltkrievijā nebūtu AES? Turklāt šo AES ceļ ne jau kāda maza valsts, bet Krievija, impērija, kodolvalsts. Un tā to uzcels. Viņi arī ir ieinteresēti parādīt jaunu atomelektrostaciju paaudzi, pašu drošāko. Viņi no tā neatteiksies."
Astravjecas AES būvdarbu ģenerāluzņēmēja ir Krievijas valsts atomenerģētikas korporācijas "Rosatom" meitassabiedrība "Atomstrojeksport". Paredzēts, ka šajā spēkstacijā būs divi reaktori, katrs ar 1200 megavatu jaudu. Pirmo no tiem plānots iedarbināt 2019.gadā un otro - 2020.gadā.
Izpildot saistības, ko Lietuva uzņēmās, stājoties Eiropas Savienībā, Ignalinas AES pirmais energobloks tika apturēts 2004. gada 31. decembrī, bet otrais - 2009. gada pēdējā dienā. Tā bija pirmā kodolspēkstacija pasaulē, kur tika pārtraukta par nedrošiem uzskatīto Krievijas reaktoru RBMK darbība. Šobrīd norisinās ar Ignalinas AES slēgšanu saistīti darbi. Plānots, ka spēkstacija pilnībā tiks slēgta līdz 2038. gadam.
