Aleksandrs Lukašeno, pret kuru Baltkrievijā mēnešiem ilgi notiek protesti un pilsoniskās akcijas, ceturtdien uzrunā paša sasauktajā "Visas Baltkrievijas tautas sapulcē" nosauca divus priekšnosacījumus savai aiziešanai no varas, vēsta portāls "Tut".
Tautas sapulcē, kas sasaukta ar mērķi diskutēt par politiskajām reformām un izmaiņām konstitūcijā, gan notiek bez opozīcijas pārstāvju līdzdalības un kritiķi to neuzskata par īstu piekāpšanās soli tautas masām, kas kopš 9. augusta prezidenta vēlēšanām, kuras uzskata par falsificētām, pieprasa Lukašenko atkāpšanos.
Taču uzrunā sapulces dalībniekiem kopš 1994. gada pie varas esošais Lukašenko paziņoja, ka galvenais priekšnosacījums, lai viņš aizietu no amata, ir pilnīga kārtība un miers valstī - "nekādu protestu, viedokļa paušana tikai likuma ietvaros".
Savukārt kā otru priekšnosacījumu viņš izvirzīja drošības garantijas. "Ja notiks tā, ka pie varas nāks "ne tie", tad kā otro punktu ierakstīsim, ka pašreizējā prezidenta atbalstītājiem nedrīkst ne matiņš nokrist," teica Lukašenko.
Viņš arī norādīja, ka tāpēc "Visas Baltkrievijas tauta sapulcei" (VNS) ir jābūt konstitucionālo reformu pilnvarām.
Iepriekš Lukašenko ir teicis, ka jaunās konstitūcijas projekts būs gatavs šī gada laikā, bet nākamā gada sākumā tiks nodots tautas apstiprināšanai referendumā.
Jāpiebilst, ka konstitūcijas reformas ir temats, ko Lukašenko daudzu gadu gaitā atgādina ik pa laikam, taču nekad līdz tām nav nonācis. Pēc 9. augusta prezidenta vēlēšanām sākušos masu protestu laikā viņš atkal sāka runāt par pamatlikuma reformēšanu.
Opozīcijā gan ir maza ticība, ka konstitūcijas labojumi Lukašenko vadībā glābs situāciju un nozīmēs viņa atteikšanos no varas. Viens no nereģistrētajiem prezidenta amata kandidātiem Valērijs Cepkalo skaidroja, ka ir bezjēdzīgi runāt par konstitūcijas reformām, kad jau esošais pamatlikums, kas garantē prezidentam teju neierobežotu varu, netiek ievērots un cilvēktiesības tiek pārkāptas.
Baltkrievijā kopš 9. augusta notiek plaši tautas protesti pret 26 gadus valdījušo Aleksandru Lukašenko un prezidenta vēlēšanu rezultātu viltošanu. Drošības iestādes brutāli vēršas pret demonstrantiem, kā arī režīma kritiķiem, par ko medijos parādās arvien jaunas liecības.
Ir simtiem dokumentēti spīdzināšanas gadījumi. Te kāda vīrieša stāsts, kā viņu OMON miliči izvaroja ar steku. Te redzams gadījums, kā milicis sit sievieti. Te lasāms stāsts par kāda medijos popularitāti guvuša foto varoni, te video redzams, kā drošībnieks tiešā tēmējumā sašauj žurnālisti. Par piedzīvoto pastāstīja arī divi Minskā aizturēti Latvijas pilsoņi. Savukārt kāda Krievijas blogera stāsts te. Bet šeit biedējošs video no OMON aizturēšanas automašīnas.
Pats Aleksandrs Lukašenko, diskreditējot protestu nozīmi, ir izteicies par miermīlīgo protestu dalībniekiem kā "aitām", "žurkām", bijušajiem kriminālnoziedzniekiem, kuri ir bezdarbnieki, kā arī apgalvojis, ka ap 60% visu demonstrantu atrodas dažādu vielu reibumā. Varasiestādes arī izplata stāstus, ka protestētāji saņem naudu, bet prezidents biedē ar NATO draudiem pie valsts robežām.
Lukašenko arī paziņoja, ka 60% fotogrāfiju ar vardarbībā cietušajiem ir "feiks" . Lukašenko arī apgalvoja, ka cilvēki paši uzkrāsojuši sev zilumus, lai apmelotu OMON. Vienlaikus viņš aicināja "piedot drošībnieku kļūdas". "Tie ir jūsu cilvēki. Pat, ja viņi ir kļūdījušies, piedodiet viņiem," drošībniekus aizstāvēja Lukašenko.
Pats Lukašenko savu leģitimitāti kā prezidents zaudējis pēc Rietumos neatzītajām prezidenta vēlēšanām, kurām sekoja plaši protesti un varasiestāžu mēģinājumi ar spēku tos apslāpēt, kā arī negaidīti sarīkotās inaugurācijas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
