Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko sarunā ar kaimiņzemes līderi Vladimiru Putinu cita starpā pieminēja arī Krievijas prezidenta gūto pieredzi Čečenijas Republikā.
"Galvenais, un es to patstāvīgi saku, ir nepārkāpt līniju. Ir sarkanā līnija, jums arī tas ir pazīstami un skaidrs labāk nekā man. Jums nācās šīs līnijas novilkt Čečenijā pirms visa pārējā, kad kļuvāt vēl par pavisam jaunu prezidentu. Es to atceros. Nedod Dievs, protams, to baltkrieviem. Bet, protams, tomēr pastāv noteiktas sarkanās līnijas, kuras nevienam nav tiesību pārkāpt," Lukašenko tiešraidē publiski pārraidītajā sarunas daļā teica Putinam.
Baltkrieviju jau 26 gadus vadošais Lukašenko arī secinājis, ka Baltkrievijā notiekošais bijis pārbaudījums Maskavai un Minskai, ko abas izturējušas. Viņš arī pateicās par atbalstu un norādīja, ka abu valstu armijas jāgatavo ārējas agresijas gadījumam.
Pēc tikšanās Putins paziņoja par aizdevuma piešķiršanu Baltkrievijai 1,5 miljardu ASV dolāru apmērā.
Nav skaidrs, ko tieši Lukašenko domāja ar sarkano līniju novilkšanu Čečenijā, bet Putins 1999. gada augustā kļuva par Krievijas premjeru un tieši tobrīd uzsāktā Otrā Čečenijas kara vadītājs.
Tā laikā līdz 2009. gada pavasarim ar vairāku čečenu karavadoņu, tostarp tagadējā prezidenta Ramzana Kadirova tēva Ahmata pārvilināšanu Krievijas pusē, kā arī militāru kampaņu palīdzību Krievijas armijai izdevās nodrošināt absolūtu kontroli pār Čečenijas teritoriju. "Amnesty International" lēš, ka Otrā Čečenijas kara laikā dzīvību zaudēja 50 000 līdz 80 000 cilvēku, no kuriem vairums bija civiliedzīvotāji.
