"Par šādas koalīcijas izveidošanu nobalsoja 201 no 228 uz sēdi atnākušajiem Demokrātiskās partijas locekļiem," pēc sēdes paziņoja Lupu.
Tas nozīmē, ka Moldovas Demokrātiskā partija izveidos koalīciju ar liberāldemokrātiem.
Pēc pirmstermiņa parlamenta vēlēšanām Demokrātiskā partija kļuvusi par galveno virzītājspēku valdošās koalīcijas izveidošanā. Nedz komunisti ar 42 deputātu vietām parlamentā, nedz liberāldemokrāti ar 32 mandātiem bez šīs partijas nespēja izveidot kreisi centrisko vai labēji centrisko koalīciju.
Demokrāti tikmēr mēneša laikā risināja sarunas ar abām pusēm.
44 gadus vecais Lupu ir parlamenta spīkera kandidāts. Viņš plāno nākotnē kandidēt uz prezidenta posteni, kas būs jau trešais viņa mēģinājums ieņemt šo augsto amatu.
Taču arī jaunizveidotā labēji centriskā koalīcija nebūs gana spēcīga prezidenta ievēlēšanai - tai kopsummā ir 59 likumdevēju balsis, bet prezidenta ievēlēšanai nepieciešams 61 deputāta atbalsts.
Kā vēstīts, nepieciešamība atlaist Moldovas parlamentu radās jau pēc tam, kad 2009.gada decembrī parlaments nespēja ievēlēt prezidentu. Toreiz liberāli demokrātisko spēku alianse nepanāca pietiekamu atbalstu savam kandidātam opozīcijā esošo komunistu pretdarbības dēļ.
Bija nepieciešams rīkot pirmstermiņa vēlēšanas, tomēr agrākais iespējamais laiks bija 2010.gada jūnijs, jo 2009.gada vasarā jau vienas pirmstermiņa vēlēšanas bija notikušas un atbilstoši Moldovas likumiem pirmstermiņa vēlēšanas nevar rīkot biežāk kā reizi gadā.
Valdošā koalīcija nolēma vispirms sarīkot referendumu par prezidenta vēlēšanu kārtības maiņu. Referendumā tika piedāvāts pāriet uz tiešām, vispārējām prezidenta vēlēšanām. Taču 5.septembra referendumā nepiedalījās pietiekams pilsoņu skaits, lai to varētu uzskatīt par notikušu.
Atbilstoši pašreizējiem nosacījumiem, lai ievēlētu prezidentu, viņam parlamentā, kur pavisam ir 101 deputāts, jāsaņem vismaz 61 balss.
Tomēr ne šajā, ne iepriekšējā parlamenta sasaukumā nevienai partijai vai to savienībai prezidenta ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu nav izdevies savākt.
Parlamentā abiem pretimstāvošajiem blokiem ir gandrīz vienāds deputātu skaits - valdošajai liberālajai aliansei 53, bet komunistiem - 48.