Kopš šā gada pavasarī diviem Igaunijas lūšu tēviņiem tika pieliktas GPS ierīces, pētnieki jau ieguvuši daudz informācijas par šo dzīvnieku dzīvesveidu un ieradumiem, raksta laikraksts "Postimees".

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Pateicoties ziņām, kuras iegūtas ar GPS ierīces palīdzību, iespējams precīzāk noteikt lūšu apdzīvotās teritorijas platību, to skaitu, kā arī uzzināt vairāk par šo dzīvnieku ieradumiem.

"Agrāk tika domāts, ka vasarā lūši vairāk ēd mazos dzīvniekus, taču tagad varam sacīt, ka galvenā lūšu barība ir stirnas," vienu no jaunatklājumiem minēja Mežu aizsardzības un atjaunošanas centra Meža zvēru novērošanas nodaļas vadītājs Pēps Mennils.

Ir noskaidrojies, ka lūši nomedī vienu stirnu nedēļā. Tā kā bieži vien plēsējs savu medījumu uzreiz apēst nespēj, tad tas pie nomedītā zvēra uzturas ilgāku laiku.

"Tas, cik bieži lūši medī, ļauj secināt, cik daudz stirnu ir nepieciešams, lai Igaunijas lūši neciestu badu," Mennils skaidroja pētījuma nozīmību. Šī informācija arī ļauj labāk paredzēt lūšu iespaidu uz stirnu populāciju.
Pētījuma gaitā ir noskaidrojies, ka pētāmie lūši pārvietojas 120 līdz 130 kvadrātkilometru lielā platībā, turklāt šīs platības nepārklājas. Pavasarī, kad tēviņi meklē mātītes, šī teritorija ir divas reizes lielāka.

Patlaban ar GPS-GSM tipa telemetrisko novērošanas ierīci ir aprīkoti divi Igaunijas lūši. Ik pēc četrām stundām ap dzīvnieka kaklu esošā ierīce ar satelīta starpniecību fiksē tā ģeogrāfisko atrašanās vietu un koordinātas īsziņas veidā nosūta datoram. Izsekošanas ierīce sniedz iespēju precīzāk fiksēt lūšu kustību, kas agrāk bezsniega periodā bija neiespējami.

Ierīces pie lūšu apkakles paliks gadu, tad tās, pateicoties "drop-off" sistēmai pašas automātiski nokrīt. Viena izsekošanas ierīce maksā 50 000 kronu.
Mennils apliecināja, ka ziemā tiek plānots ierīces uzlikt trīs vai četriem citiem lūšiem. Pētnieki šoreiz cer šim nolūkam atrast arī mātītes. Tāpat rudenī tiek plānots ar ierīcēm aprīkot desmit stirnas.

Projekts ilgs divus līdz trīs gadus, nepieciešamības gadījumā arī ilgāk. To finansē Vides investīciju centrs.

Saskaņā ar 2007.gadā veiktā pētījuma datiem Igaunijā dzīvo 740 lūši. 1937.gadā lūši Igaunijā tika iekļauti aizsargājamo sugu sarakstā.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form