Maijā pasaulē plosījās dabas stihijas un notikusi oficiālā Krievijas līdera nomaiņa.

7. maijā notikusi jaunievēlētā Krievijas prezidenta Dmitrija Medvedeva inaugurācijas ceremonija. To apmeklējuši aptuveni 2400 lūgti viesi - valdības, parlamenta un citi Krievijas politiskās elites pārstāvji, taču netika uzaicināts neviens ārvalstu līderis. Lielāko daļu svarīgo amatu Medvedeva administrācijā ieņēmuši cilvēki, kas šos amatus Kremlī ieņēma jau iepriekšējā prezidenta Vladimira Putina laikā

Jau nākamajā dienā, 8. maijā, Medvedevs parakstījis pavēli par Vladimira Putina iecelšanu Krievijas premjerministra amatā. Valsts domē pirms tam Putina kandidatūra bija apstiprināta ar ievērojamu balsu pārākumu. Īpašu uzmanību bijušais prezidents paredzējis veltīt valsts ekonomikai un cīņai ar inflāciju. Putins ieņēmis Krievijas premjerministra amatu, joprojām saglabājot galvenā stūrmaņa lomu.

Putins maijā aicinājis novirzīt naftas produktu pārkraušanu no Baltijas valstu ostām uz Krievijas ostām. Pēc premjera aplēsēm, projekta gaitā būtu nepieciešams laicīgi pabeigt naftas pārstrādes uzņēmumu modernizāciju. Tas attiecas uz objektiem Kirišos, Ņižņijvolgā un Tatarstanā. Tas ļautu Primorskas ostas termināla pārkraušanas jaudu palielināt līdz 24 miljoniem tonnu gadā.

Ķīnai labvēlīgi noskaņotais Ma Jindzju, kurš pārstāv līdz šim opozīcijā bijušo Ķīnas Nacionālistu partiju (KMT) jeb Gomindānu, 20. maijā nodevis prezidenta zvērestu, stājoties līdzšinējā Taivānas valsts galvas Čeņa Šuibjaņa vietā.

Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko paziņojis, ka plāno piedalīties 2011. gada valsts prezidenta vēlēšanās. Uzvara tajās Lukašenko ļautu prezidenta amatu ieņemt ceturto reizi pēc kārtas. "Ja situācija būs tāda kā šobrīd, protams, ka balotēšos," teica Lukašenko. "Tauta mani nemaz tik ļoti nekritizē, un Rietumi, šķiet, sāk saprast," norādīja Baltkrievijas prezidents.

Gruzijas parlamenta vēlēšanās, iegūstot 59,9% balsu, uzvarējusi prezidenta Mihaila Saakašvili vadīta Apvienotā nacionālā kustība, kas pie varas atradās arī līdz šim. Otru lielāko balsu skaitu - 17,65% - saņēma Apvienotā opozīcijas partija

Lietuva atcēlusi veto Eiropas Savienības (ES) un Krievijas sarunu uzsākšanai. Lietuva ES ārlietu ministru sanāksmē aprīlī nobloķēja vienošanos par mandātu sarunām ar Krieviju par stratēģisko partnerattiecību līgumu, pieprasot garantijas attiecībā uz enerģētisko drošību un Krievijas politiku citos jautājumos.

111 valstis Dublinā parakstījušas vienošanos par starptautisku kasešbumbu aizlieguma līgumu. Līguma izstrādē tomēr nepiedalās lielākie kasešbumbu ražotāji un krājumu īpašnieki. Līgums paredz aizliegt kasešbumbu izmantošanu, ražošanu, pārdošanu un uzkrāšanu, un līgumu parakstījušās valstis apņemsies astoņu gadu laikā iznīcināt savus kasešbumbu krājumus. Vienošanās arī paredz palīdzības sniegšanu kasešbumbu sprādzienu upuriem un palīdzību nesprāgušās munīcijas savākšanā un neitralizēšanā.

Ukraina pabeigusi visas nepieciešamās procedūras, lai iestātos Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO), un kļuvusi par 152. šīs organizācijas pilntiesīgo dalībnieci.

Vairākas pilsētas Ķīnas zemestrīces epicentra tuvumā ir nolīdzinātas līdz ar zemi. Kopīgais oficiāli apstiprinātais zemestrīcē bojā gājušo skaits sasniedzis aptuveni 15 000, bet vēl aptuveni 14 000 tiek uzskatīti pazudušiem un aptuveni 26 000 ir aprakti zem drupām. Ķīna visā valstī izsludinājusi triju dienu sēras par postošās zemestrīces upuriem. Uz sēru laiku apturēta arī olimpiskās lāpas stafete.

Maijā Mjanmā plosījies ciklons "Nargis". Mjanmas pārstāvji ziņojuši, ka ciklonā gājuši bojā vai pazuduši vairāk nekā 133 000 cilvēku. Savukārt Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) paziņojumā norādīja, ka ciklonā cietušo skaita sasniedzis 2,5 miljonus cilvēku. Mjanmas militārā valdība ievērojami sarežģījusi humānās palīdzības piegādi cietušajiem reģioniem, kā arī ierobežojusi piekļuvi žurnālistiem. Militārā hunta strikti uzstājusi, ka saviem spēkiem cīnīsies ar stihijas sekām. Mjanmas ciklona skartajos rajonos vēlāk sākusies holēra.

Izraēlas aviācijas uzlidojumā ticis nogalināts viens no islāmistu kustības "Hamas" militārajiem līderiem Gazā - Nafizs Mansurs, kas bijis iesaistīts Izraēlas armijas kaprāļa Gilada Šalita sagūstīšanā pirms gandrīz diviem gadiem un citos uzbrukumos. "Hamas" pārstāvji apstiprinājuši informāciju par Mansura nāvi un norādījuši, ka "atbildēs uz šo noziegumu pienācīgā laikā un vietā".

Savukārt Francijas dienvidaustrumu pilsētā Bordo arestēts basku teroristiskā grupējuma ETA līderis Havjērs Lopess Penja. Lopesu Penju, kurš ir viens no basku separātistu augstākajiem politiskajiem vadītājiem, reizēm dēvē par ETA teroristu "numur viens".

Neskatoties uz asajiem Tbilisi iebildumiem, Krievija savu miera uzturētāju kontingentu separātiskajā Gruzijas provincē Abhāzijā palielinājusi līdz 3000 vīru, ar ko izsauca Gruzijas apsūdzības "bīstamā konflikta eskalācijā". Pieaugot spriedzei, ko izraisījis Krievijas atbalsts Gruzijas separātiskajam Abhāzijas reģionam, Tbilisi paziņoja par izstāšanos no pretgaisa aizsardzības līguma ar Krieviju. Šī vienošanās bija viens līgumiem, kas veidoja kopīgo Neatkarīgo valstu savienības (NVS) pretgaisa aizsardzības sistēmu. Gruzijas reintegrācijas jautājumu valsts ministrs Temurs Jakobašvili vēlāk paziņojis, ka Gruzija ir "ļoti tuvu" karam ar Krieviju.

Turpinoties sadursmēm starp šiītu grupējuma "Hizbollah" kaujiniekiem un Libānas valdības atbalstītājiem, šiītu kaujinieki pārņēma savā kontrolē lielu daļu Beirūtas. Bēgot no naidīgo politisko grupējumu vardarbības Beirūtā, simtiem cilvēku centās pamest Libānu un nokļūt Sīrijā. No Libānas bēgošo cilvēku vidū pie robežšķērsošanas punktiem bija gan briti, amerikāņi, vācieši, kiprieši, gan arī Sīrijas strādnieki.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!