Maķedonijas parlamenta deputāti pirmdien nobalsoja par parlamenta atlaišanu 24. februārī pirms 24. aprīlī gaidāmām pirmstermiņa vēlēšanām, kuras notiks saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) atbalstītu vienošanos par politiskas krīzes izbeigšanu, bet galvenā opozīcijas partija ir draudējusi boikotēt šīs vēlēšanas.
Parlaments nobalsoja par savu atlaišanu 24. februārī pēc tam, kad bija atzīmējis premjerministra Nikolas Gruevska atkāpšanos. Saskaņā ar šo vienošanos premjeram bija jāatkāpjas 100 dienas pirms vēlēšanām.
Vienošanās ar mērķi izbeigt mēnešiem ilgo politisko krīzi tika panākta pērn jūlijā starp valdību un opozīciju.
Galvenā opozīcijas partija Maķedonijas Sociāldemokrātiskā savienība (SDSM) pirmdienas vakarā paziņoja, ka tā boikotēs vēlēšanas 24. aprīlī, jo neesot izpildīti nosacījumi jaunu vēlēšanu rīkošanai.
Parlaments pirmdien nobalsoja arī par pagaidu valdību, kuru vada premjerministrs Emīls Dimitrievs no Gruevska valdošās konservatīvās partijas "Iekšējā Maķedonijas Revolucionārā organizācija-Demokrātiskā partija par Maķedonijas nacionālo vienotību" (VMRO- DPMNE), kas pie varas ir kopš 2006. gada. Šīs valdības galvenais uzdevums būs sagatavot vēlēšanas.
No 123 parlamenta deputātiem 72 atbalstīja šo valdību, kuras sastāvā iekļauti arī divi ministri no SDSM. Abi šie opozīcijas ministri gan nebija parlamentā un vēl nav zināms, vai viņi piedalīsies šīs valdības darbā.
Dimitrievs solīja, ka "valdība organizēs godīgas un demokrātiskas vēlēšanas", un aicināja opozīciju "būt konstruktīvai" un piedalīties šajā procesā.
Pēc Maķedonijā 2014. gada 27. aprīlī notikušajām vēlēšanām, kurās uzvarēja VMRO-DPMNE, SDSM 2014. gada maija beigās sāka boikotēt parlamentu, protestējot pret nepilnībām šajās vēlēšanās.
Politiskā krīze padziļinājās pērn, kad SDSM apsūdzēja Gruevski par apmēram 20 000 cilvēku telefonsarunu noklausīšanos. Valdība šīs apsūdzības noliedza un savukārt apsūdzēja opozīcijas līderi Zoranu Zaevu "spiegošanā" un mēģinājumos "destabilizēt" valsti.
