Foto: AP/Scanpix

Maķedonijas prezidents Ģorge Ivanovs ceturtdien paziņojis, ka Eiropas Savienība (ES) un NATO, novilcinot iestāšanās sarunas ar Skopji, esot "bezatbildīgas" un vainojamas valsts politiskajā krīzē.

2008. gadā Grieķija uzlika veto Maķedonijas dalībai NATO, un kopš 2005. gada, ka Maķedonija kļuva par ES kandidātvalsti, Atēnas bloķējušas arī sarunas par iestāšanos šajā organizācijā.

"2008. gadā mēs bijā uz NATO dalības sliekšņa. 2009. gadā mēs saņēmām pirmo pozitīvo ziņojumu un ieteikumu sarunu uzsākšanai ar Eiropas Savienību. Šādos apstākļos institūcijas atbildīgi un ātri īstenoja reformas (..), bet pilsoņi dzīvoja cerībās, ka eiropeiskā nākotne ar roku aizsniedzama. Taču tad mūsu pūliņu, cerību un optimisma apogejā mēs tikām rūgti pievilti," uzstājoties ar uzrunu tautai, norādīja Ivanovs.

Maķedonija jau divus gadus atrodas dziļā politiskā krīzē, ko izraisīja noklausīšanās skandāls, kas pārauga plašos ielu protestos, kurus izdevās daļēji apslāpēt tikai ar ES starpniecību.

Savā runā Ivanovs aicināja ES "pārtraukt bloķēt mūsu nākotni" un paziņoja ka gan Brisele, gan NATO daļēji vainojamas politiskajās problēmās, ko šobrīd piedzīvo Maķedonija.

"Tā vietā, lai [noteiktu] datumu sarunām, mēs esam bloķēti. Uzņemšanas NATO vietā tiekam ignorēti. Tā vietā, lai mūs atalgotu, tiekam sodīti," uzsvēra prezidents. "Eiropas savienības un NATO bezatbildīgā izturēšanās pret Maķedoniju neizbēgami atspoguļojas mūsu iekšpolitikā. Reformu temps ir zaudēts, attiecības starp politiskajām partijām ir saspīlētas."

11.decembrī notikušajās parlamenta pirmstermiņa vēlēšanās, kas tika sarīkotas saskaņā ar partiju vienošanos, kura tika panākta ar ES starpniecību, ar nelielu balsu vairākumu uzvarēja līdz šim valdošā konservatīvā partija VMRO-DPMNE, kuru vada bijušais premjerministrs Nikola Gruevskis.

Taču VMRO-DPMNE ("Iekšējā Maķedonijas Revolucionārā organizācija - Demokrātiskā partija par Maķedonijas nacionālo vienotību") ieguva tikai 51 no 120 deputātu vietām kamēr lielākā opozīcijas partija - sociāldemokrāti (SDSM) - izcīnīja vien par diviem mandātiem mazāk.

Tāpēc joprojām nav skaidrs, kas veidos jauno valdību.

Parlamenta jaunais sasaukums uz pirmo sēdi sanāks piektdien, bet premjerministra amata kandidātu Ivanovs varētu nosaukt līdz 9.janvārim.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!