Trešdien atklātībā nonāca ziņas, ka Džona Makeina padomnieks trīsarpus gadu laikā no Gruzijas saņēmis simtiem tūkstošiem dolāru par Tbilisi interešu lobēšanu.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Rendijam Šēnemanam un viņa biznesa partnerim par savu interešu lobēšanu maksājušas arī citas valstis, tostarp Latvija.

Šie maksājumi izsaukuši ētiskas dabas jautājumus par saistību starp Šēnemana personiskajām finansiālajām interesēm un viņa sniegtajiem padomiem republikāņu kandidātam uz ASV prezidenta amatu, kurš pret Gruziju vērstās Krievijas agresijas kritiku padarījis par svarīgu savas kampaņas sastāvdaļu.
Otrdien Makeins brīdināja Maskavu, ka, iebrūkot Gruzijā, krievi riskē ar "priekšrocībām, kuras viņi bauda kā civilizētās pasaules sastāvdaļa".

17.aprīlī, pusotru mēnesi pēc tam, kad Šēnemans pārtrauca darbu Gruzijas labā, 200 000 dolāru vērtu līgumu ar Tbilisi valdību parakstīja viņa biznesa partneris. Laikā no 2004.gada līdz 2007.gadam Gruzijas interešu lobēšana abu firmai jau bija ienesusi vairāk nekā 800 000 dolāru.

Sākoties Makeina prezidenta vēlēšanu kampaņai, Šēnemans pārtraucis darbu lobēšanas uzņēmumā, paņemot atvaļinājumu.

"Šēnemana lobista darbs liek uzdot pamatotus jautājumus par Makeina lēmumu izvēlēties [par padomnieku] kādu, kurš [pats] un kura firma veicina citu valstu intereses," norāda Ņujorkas universitātes tiesību profesors Stīvens Gillers. "Tāpēc vismaz tad, kad jautājumi attiecas uz šīm valstīm, var vaicāt, vai Makeins saņem neieinteresētus padomus."

Kopš 1997.gada Makeins Gruziju apmeklējis trīs reizes un ar to saistītie jautājumi viņu interesējuši visu pēdējo desmitgadi, savukārt uzsver Makeina kampaņas štāba pārstāvis Braiens Rodžerss.

Papildus 49 gadījumiem, kad Šēnemana firma kontaktējusies ar Makeinu vai viņa biroju, pārstāvot Gruzijas intereses, kopš 2001.gada tā vismaz 47 gadījumos pārstāvējusi arī citu valstu valdību intereses - to vidū ir Taivānas un Maķedonijas, kas Šēnemanam un viņa partnerim maksājušas vairāk nekā pusmiljonu dolāru katra, Rumānijas, kas savu interešu lobēšanai atvēlējusi 400 000 dolāru, un Latvijas, kurai lobistu sniegtie pakalpojumi izmaksājuši 250 000 dolāru.

ASV federālie likumi nosaka, ka Šēnemanam Tieslietu ministrijai jādeklarē visi lobēšanas gadījumi, kad viņš darbojies kā citas valsts valdības aģents.
Šēnemans kopš 1999.gada ir vadījis trīs lobēšanas uzņēmumus, un to klientu vidū bijuši tādi uzņēmumi kā naftas kompānija "British Petroleum" (BP) un bruņošanās rūpniecības gigants "Lockheed Martin", kā arī ASV Nacionālā šaujamieroču apvienība.

Valsts prezidents Valdis Zatlers šodien preses brīfingā žurnālistiem sacīja, ka viņa rīcībā nav šādas informācijas.

Arī Finanšu ministrijas Komunikācijas departamenta direktore Diāna Bērziņa norādīja, ka FM rīcībā nav informācijas par to, kur varētu būt gūti līdzekļi minētajai lobēšanai, jo "valsts budžetā šādu izdevuma pozīciju, protams, nav".

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form