Francijas prezidents Emanuels Makrons aizstāvējis savus diplomātiskos centienus un telefona sarunas ar Krievijas prezidentu, agresoru Vladimiru Putinu, kritizējot savu darbību apšaubītājus kā cilvēkus ar "kļūdainu morāli", raksta portāls "Politico".
Ceturtdien runājot ar Francijas vēstniekiem, kas pulcējās Elizejas pilī, Makrons apšaubīja rietumu galvaspilsētās pieņemto lēmumu slēgt sakarus ar Kremli. "Diplomāta darbs ir runāt ar visiem un jo īpaši ar cilvēkiem, kuriem mēs nepiekrītam," viņš teica savā ikgadējā uzrunā par ārpolitiku. "Kurš gan vēlas, lai Turcija būtu vienīgā pasaules vara, kas runā ar Krieviju? (..) Mēs nedrīkstam padoties nekādai kļūdainai morālei, kas censtos mūs vājināt."
Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans, kuram ir sarežģītas attiecības ar Makronu, ir centies kļūt par vidutāju Ukrainas karā, tiekoties gan ar Putinu, gan Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski.
Makrons joprojām ir uzticīgs saviem diplomātiskajiem centieniem attiecībās ar Krieviju un runāja ar Putinu 19.augustā. Sarunas uzmanības centrā bija drošība Zaporižjas atomelektrostacijā.
Francijas prezidenta centienus kritizējuši NATO sabiedrotie, īpaši Austrumeiropas valstīs, kuri apšaubījuši viņa sarunu ar Putinu lietderību. Makrona komentāri, ka Krieviju "nedrīkst pazemot", arī izraisīja nosodījuma vilni un radīja aizdomas, ka viņš ir gatavs piekāpties Krievijai. Elizejas pils šādas aizdomas vairākkārt ir noliegusi.
Savā uzrunā Makrons nosodīja Krievijas iebrukumu Ukrainā kā "imperiālistisku" karu un uzstāja, ka "Krievijai nevar ļaut uzvarēt karā". "Mēs vēlamies strādāt, lai panāktu Ukrainas uzvaru vai sarunu ceļā panāktu mieru ar Ukrainai pieņemamiem nosacījumiem," viņš sacīja.
