Francijas prezidents Emanuels Makrons apsūdzējis Krieviju un Turciju par antifranču noskaņojumu uzkurināšanu Āfrikā, finansējot personas, kuras medijos vairo nepatiku pret Franciju.
"Mums nevajadzētu būt naiviem šajā jautājumā. Daudzus no tiem, kuri runā, kas uzņem video, kas publicējas franču valodas medijos finansē Krievija vai Turcija," intervijā, kas piektdien publicēta žurnālā "Jeune Afrique" norādījis Makrons, piebilstot, ka Ankara un Maskava cenšas "spēlēt uz postkoloniālajiem aizvainojumiem".
Elizejas pils saimnieks arī izteicies, ka Turcija vairo nesaprašanos, ko izraisījusi viņa nostāja vārda brīvības jautājumā, kuru Makrons paudis pēc nesenās franču skolotāja slepkavības, ko pastrādāja kāds islāma ekstrēmists, jo upuris bija saviem audzēkņiem demonstrējis karikatūras par musulmaņu pravieti Muhamedu.
"Kad es izlēmu vērsties pret radikālo islāmu (..), manus vārdus sagrozīja "Musulmaņu brālība", taču visai bieži arī Turcija, kurai ir iespēja lielā mērā ietekmēt sabiedrisko domu, tostarp Subsahāras Āfrikā," atzinis prezidents.
Vienlaikus viņš atkārtoti uzsvēris: "Es nevēršos pret islāmu, es vēršos pret islāmistu teroristiem.""
Līdztekus Francijas nostājai pret radikālo islāmu Ankaras un Parīzes attiecības pēdējo mēnešu laikā saspīlējušas domstarpības par situāciju Sīrijā, Lībijā un Vidusjūras austrumos.
Francija aicinājusi pilnībā pārskatīt Eiropas Savienības (ES) attiecības ar Turciju, kas autoritārā prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana vadībā pēdējo gadu laikā ievērojami nostiprinājusi savas pozīcijas Āfrikā.
Arī Krievija spēlē arvien aktīvāku lomu melnajā kontinentā, un eksperti norāda uz krievu algotņu klātbūtni vairākās Āfrikas valstīs.
Makrons intervijā arī noraidījis iespēju uzsākt sarunas ar islāmistu kaujiniekiem Sāhelas zonā, kur atrodas vairākus tūkstošus vīru liels Francijas militārais kontingents.
"Mēs ar teroristiem nerunājam. Mēs cīnāmies," uzsvēris prezidents.
