Francijas valdība strādā ar valsts liekāko musulmaņu organizāciju, lai radītu "apgaismības islāmu", kas būtu "mierā ar republiku", piektdien sacīja Francijas prezidents Emanuels Makrons.
Vienošanās ar Maroku, Alžīriju un Turciju par sprediķotāju un lūgšanu vadītāju uzņemšanu tiek atceltas, sacīja Makrons, norādot, ka ārvalstu ietekme uz islāmu Francijā novedusi pie sāncensības un "postkoloniālas" perspektīvas.
Francijas Musulmaņu reliģijas padome būs atbildīga par imamu sertifikāciju, viņu mācību akreditāciju, kā arī noteikumu izstrādāšanu, kas imamiem būs jāievēro, norādīja prezidents.
Francijai ir nepieciešama "imamu paaudze, bet arī intelektuāļi, kas aizstāvēs islāmu, kas būs pilnībā savietojams ar šīs republikas vērtībām", uzsvēra Makrons.
Francijas prezidents piektdien arī iepazīstināja ar plānu Francijas sekulāro vērtību aizsardzībai pret islāma radikālismu, islāmu raksturojot kā reliģiju, kas visā pasaulē atrodas krīzes stāvoklī.
"Islāms ir reliģija, kas šodien visā pasaulē atrodas krīzes stāvoklī. Nav tā, ka mēs to pieredzētu tikai pašu valstī," viņš sacīja.
Prezidents norādīja, ka valdība decembrī iepazīstinās ar likumprojektu, lai stiprinātu 1905. gada likumu, ar kuru baznīca Francijā oficiāli tika šķirta no valsts.
Pasākumu mērķis ir risināt islāma radikalizācijas problēmu un uzlabot "mūsu spējas dzīvot kopā".
"Sekulārisms ir vienotās Francijas cements," uzsvēra Makrons.
Likums ļauj pilsoņiem sekot jebkuram reliģiskajam virzienam, bet ārēja reliģiskās piederības izrādīšana skolās vai valsts dienestā nekādos apstākļos nav pieļaujama, norādīja prezidents.
Francija centīsies islāmu Francijā atbrīvot no ārzemju ietekmes, arī uzlabojot musulmaņu draudžu finansējuma pārraudzību.
Rūpīgāk tiks pārbaudītas reliģisko kopienu skolas un biedrības.
