Makrons mēģina Putinu vēlreiz pārliecināt par deeskalācijas nepieciešamību
Foto: EPA/Scanpix/LETA

Francijas prezidents Emanuels Makrons savam Krievijas kolēģim Vladimiram Putinam sestdien telefonsarunā norādījis, ka "patiess dialogs" nav savienojams ar spriedzes eskalāciju.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Abu līderu telefonsaruna, kuras mērķis bija pēdējā brīdī novērst iespējamo Krievijas iebrukumu Ukraina, ilga stundu un 40 minūtes, paziņosi Francijas prezidenta kanceleja.

Gan Makrons, gan Putins "izteikuši apņemšanos turpināt dialogu" par to kā panākt tā dēvēto Minskas vienošanos izpildi, kā arī par "drošības situāciju un stabilitāti Eiropā", pavēstījusi Elizejas pils.

Savukārt, kā paziņojis Kremlis, Putins Makronam apgalvojis, ka apsūdzības Maskavai par uzbrukuma plānošanu Ukrainai esot "provokatīvas spekulācijas", kas varot novest pie konflikta.

Kremļa izplatītajā paziņojumā Rietumiem pārmesta "modernu ieroču" piegāšana Ukrainai un nevēlēšanās piespiest Kijevu pildīt Minskas vienošanās.

"Tiek radīti apstākļi Ukrainas drošības spēku iespējamām agresīvām darbībām Donbasā," piebildis Kremlis.

Kā zināms, 2014. gadā Krievija okupēja Ukrainai piederošo Krimu, bet pēc tam iebruka arī Ukrainas kontinentālajā teritorijā, kur tolaik sagrābtās teritorijas Doņeckas un Luhanskas apgabalos joprojām kontrolē Maskavas finansētas un apbruņotas kaujinieku bandas.

2015. gadā ar Francijas un Vācijas starpniecību noslēgtā vienošanās uzliek Ukrainai par pienākumu nodrošināt Krievijas apbruņoto kaujinieku bandu kontrolē esošajām teritorijām valsts austrumos plašu autonomiju, kā arī garantēt visiem kaujiniekiem, kas bijuši iesaistīti karadarbībā pret Ukrainas armiju, amnestiju.

Vienošanās paredz, ka Ukraina kontroli pār robežu ar Krieviju atgūs vienīgi pēc vietējo vēlēšanu organizēšanas kaujinieku bandu kontrolētajās teritorijās.

Šie noteikumi, kas Kijevai tika uzspiesti tiešu militāru draudu apstākļos no Krievijas puses, Ukrainai patiesībā ir nepieņemami, jo tie faktiski iznīcina tās suverenitāti, un tāpēc to izpildei nepieciešamo likumu apstiprināšana parlamentā reāli nav iespējama.

Daudzi ukraiņi šo vienošanos uzskata par nacionālo interešu nodevību, un gan prezidents Volodimirs Zelenskis, gan viņa administrācijas amatpersonas atkārtoti aicinājušas to pārskatīt.

Putins arī uzsvēris, ka no ASV un NATO nav nekādas reakcijas uz tā dēvētajām drošības garantijām, ko pieprasījusi Maskava.

Šobrīd Krievija ir sakoncentrējusi pie Ukrainas robežām vairāk nekā 100 000 vīru lielu karaspēka kontingentu, raisot bažas par jaunu iebrukumu kaimiņvalstī.

Decembrī Maskava izvirzīja Rietumiem ultimātu, pieprasot apturēt tālāku NATO paplašināšanos uz austrumiem, kā arī alianses infrastruktūras demontāžu tā dēvētajās jaunajās dalībvalstīs, atjaunojot stāvokli, kāds pastāvēja uz 1997. gada 27. maiju, tas ir, pirms pirmās NATO paplašināšanās.

Putins piedraudējis, ka gadījumā, ja Maskava nesaņems viņa pieprasītās "drošības garantijas", viņam nāksies īstenot "militāri tehniskus pasākumus".

Taču ASV un citas NATO dalībvalstis paziņojušas, ka šīs prasības ir nepieņemas un nav pat apspriežamas, taču izrādījušas gatavību runāt par ieroču kontroli, raķešu izvietošanu un par pasākumiem savstarpējās uzticības stiprināšanai.

Tomēr, neskatoties uz Maskava atkārtotajiem apgalvojumiem, ka tā neplānojot uzbrukumu kaimiņvalstij, un uz Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska aicinājumiem nesēt "paniku", pēdējā laikā pieaugušas bažas, ka karš ir neizbēgams.

Kā ziņots, iepriekš sestdien notika ASV valsts sekretāra Entonija Blinkena un Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova telefonsaruna.

Tās laikā Lavrovs apsūdzēja Vašingtonu centienos izprovocēt Maskavas konfliktu ar Ukrainu.

Lavrovs kārtējo reizi norādīja, ka ASV un NATO ignorējot Maskavai svarīgākos jautājumus par tā dēvētajām drošības garantijām.

Viņš arī izteicās, ka "Savienoto Valstu izvērstajai propagandas kampaņai par Krievijas agresiju pret Ukrainu ir provokatīvi mērķi un ka tā mudina Ukrainu uz Minskas vienošanos sabotāžu un mēģinājumiem Donbasa problēmu atrisināt ar spēku".

Lavrovs Blinkenam apgalvoja, ka tā dēvētās Minskas vienošanās izpildīt neesot sarežģīti un ka to varot izdarīt dažu mēnešu laikā.

Viņš arī izteicās, ka "mītu par Krievijas draudiem Ukrainai" NATO esot "safabricējusi" pēc tam, kad Maskava pieprasīja Rietumiem tā dēvētās drošības garantijas.

Šobrīd sākusies Putina un ASV prezidenta Džo Baidena telefonsaruna, taču, ņemot vērā, iepriekšējo divu sarunu laikā izklāstīto Maskavas nostāju, maz ticams, ka tā varētu dot kādus rezultātus.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

Volodimirs Zelenskis ASV Doņecka Emanuels Makrons Francija Kijeva Krievija Luhanska Maskava Minska NATO Ukraina Vācija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form