"Ja neesat apdraudēta, jums vajadzētu atgriezties savā valstī," Francijas prezidents Emanuels Makrons norādījis kādai patvēruma meklētājai no Marokas. Lai gan Francijas līdera replika izteikta publiskā labdarības pasākumā pirms vairāk nekā nedēļas, plašāk viņa teiktais izskanējis tikai tagad, izsaucot pretrunīgas reakcijas.
Emmanuel Macron : "Je ne peux pas donner des papiers à tous les gens qui n'en n'ont pas" pic.twitter.com/Zflw28iuaU
— CNEWS (@CNEWS) November 21, 2017Makrons vairāku kameru priekšā un pūļa ieskauts teicis, ka viņš "nevarot dāļāt dokumentus visiem". "Kā gan citādi es spēšu palīdzēt visiem tiem, kuri jau ir šeit un nespēj atrast darbu?" retoriski vaicājis lielvalsts līderis.
Pēc tam, kad jaunā sieviete norādījusi, ka viņas vecāki jau dzīvojot Francijā, Makrons atbildēja, ka, ja vien viņa vēlas, savus vecākus marokāniete regulāri varot apciemot. "Mēs uzņemamies savu daļu [atbildības], bet mēs nevaram ielūgt pie sevis visus postā nonākušos pasaulē," viņš paskaidroja.
Makrona teiktais raisījis plašas diskusijas francūžu vidū. Daļa uzskata, ka prezidenta izteikumi ir pārāk asi vai pat apkaunojoši, jo jaunajai sievietei būtu jāļauj sevi pierādīt. Savukārt citi iestājas par Makrona teikto, uzsverot, ka Marokā nav kara, un migrācijas krīze jau šobrīd nodarījusi kaitējumu Rietumeiropas un Francijas ekonomikai un politiskajai videi.
Makrons pēc ievēlēšanas pavasarī piedzīvojis ievērojamu popularitātes kritumu. Viņš tiek kritizēts gan no kreiso uzskatu piekritēju puses par pārāk neoliberālu pieeju bezdarba problēmu risināšanai, gan no labējo puses, kuri viņu kritizē par pārāk maigu attieksmi pret bēgļu jautājumu.
Jau iepriekš Makrons iezīmējis stingru nostāju pret ekonomisko migrantu uzņemšanu, kamēr atbalsta bēgļu uzņemšanu. Šī pieeja izpelnījusies kritiku no cilvēktiesību aktīvistu puses, kuri uzskata, ka ne vienmēr šīs grupas ir tik vienkāršojami nodalāmas.
Vienlaikus Francijas prezidents tiek uzskatīts par spēcīgu Eiropas līderi un starptautiskās politikas veidotāju. Viņa atbalstītā divu ātrumu "elastīgās" Eiropas Savienības politikas pieeja izpelnījusies atzinību un tiek uzskatīta par izeju no politiskās krīzes, kuru ES piedzīvoja pēc "Brexit" balsojuma un straujā patvēruma meklētāju pieplūduma 2015. gadā.
