Mali apsūdz Franciju par islāmistu kaujinieku apbruņošanu un spiegošanas darbību veikšanu, informē medijs "Politico".
Reaģējot uz "Francijas agresiju", Mali ārlietu ministrs Abdulaje Diops, ANO Drošības padomei adresētā vēstulē aicināja sasaukt ārkārtas sanāksmi.
Vēstulē, kas datēta ar 15. augustu, dienu, kad pēdējā Francijas armijas vienība izlidoja no Mali pēc sešu mēnešu militārās klātbūtnes, apgalvots, ka Francija šogad vairāk nekā 50 reizes pārkāpusi Mali gaisa telpu, lai "vāktu informāciju teroristu grupējumu labā un nodotu viņiem ieročus un munīciju".
Uz to vietnē "Twitter" atbildēja Francijas vēstniecība Mali, sakot, ka "Francija nekad nav tieši vai netieši atbalstījusi šos teroristu grupējumus, kas visur tiek uzskatīti par tās ienaidniekiem".
"53 franču karavīri gājuši bojā Mali pēdējo deviņu gadu laikā," teikts paziņojumā. "To uzdevums galvenokārt bija cīnīties pret teroristu grupējumiem un, to darot, rūpēties par Mali drošību. "
Februārī Francija paziņoja, ka izbeigs deviņus gadus ilgstošos centienus Mali, ņemot vērā pieaugošo saspīlējumu ar valsts militāro huntu, raksta "Politico".
Lēmums par spēku izvešanu no Mali iezīmēja būtisku neveiksmi Parīzes centienos apkarot teroristu grupējumus Sāhelas reģionā, kas darbojās kopš 2013. gada. Arī Vācija apturēja savu militāro misiju Mali, jo teroristi un Krievijas algotņi turpina destabilizēt aplenkto Āfrikas valsti.
Savukārt jau kopš pagājušā gada Krievijas algotņi ir strādājuši Mali huntas labā, cīnoties pret islāmistu nemierniekiem un aizstājot Francijas spēkus, jo Krievijas mērķis ir paplašināt savu ietekmes sfēru reģionā.
