Mali armiju un krievu algotņus apsūdz 300 cilvēku noslaktēšanā
Foto: AFP/Scanpix/LETA

Mali iedzīvotāji ir šausmās - cilvēktiesību aizsardzības organizācija "Human Rights Watch" ir saņēmusi liecības, ka Mali vidienes pilsētā marta beigās notikusi masu slepkavības, kurā tiek vainota Mali armija un Krievijas algotņi, vēsta Lielbritānijas raidsabiedrība BBC.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Moura ir pilsēta ar 10 000 iedzīvotājiem, un tā atrodas teroristiskā grupējuma "Al Quaeda" "daļējā kontrolē". Mali Aizsardzības ministrijas 1. aprīļa ziņojumā vēstīts, ka no laikā 23. līdz 31. martam Mali armija nogalināja 203 "teroristus" un arestēja 51. Ministrija ziņoja, ka armijas izlūkdienests atklāja islāmistu kaujinieku plānu "tikties ar citiem grupējumiem", raksta "Human Rights Watch".

Taču vietējie iedzīvotāji apgalvo, ka ne visi upuri bija džihādisti. "[Daži nogalinātie] tik tiešām bija džihādisti, taču daudzus nogalināja tikai tā dēļ, ka [džihādisti] viņus piespieda apgriezt bikses un izaudzēt bārdas," kādu vietējo iedzīvotāju citē BBC. Savukārt citi aculiecinieki uzskata, ka slaktiņa motīvs bijis etniskais naids, un upuri bijuši klejotāju lopkopju cilts fulani pārstāvji.

"Human Rights Watch" kopumā ir apzināusi 19 aculieciniekus un secinājusi, ka Mali armija ar helikopteru ieradusies vietējā mājlopju tirgū, kur sākusies apšaude ar 30 islāmistu kaujiniekiem, kā rezultātā nogalināti un apcietināti daži simti neapbruņoti cilvēki.

Pēc tam valsts armija kopā ar vismaz 100 ārzemju kaujiniekiem, kurus vairāki avoti identificēja kā krievus, ieradušies Mourā īpašā operācijā, kura ilgusi četras dienas.

"Nākamo četru dienu laikā armija pavēlēja apcietinātos sagrupēties grupās [..] līdz desmit, nostāties kājās un iet uz priekšu. Tajā mirklī [Mali] un ārzemju kājnieki viņus nogalināja."

Otrdien Vācija, ASV, Francija un Eiropas Savienība aicināja veikt neatkarīgu izmeklēšanu, iesaistot ANO misiju Mali, lai noskaidrotu notikuma apstākļus.

Mali, bijusī Francijas kolonija, jau desmitgadi cīnās pret nemierniekiem. Francijas armija palīdzēja cīnīties pret kaujiniekiem, taču šī gada februāri prezidents Emanuels Makrons paziņoja par savas armijas iziešanu no valsts, kas izraisīja attiecību saasinājumu starp Mali valdību un nemierniekiem. Valdība arvien vairāk paļaujas uz Krievijas palīdzību cīņā pret kaujiniekiem, raksta BBC.


Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

ANO ASV BBC Eiropas Savienība Emanuels Makrons Francija Krievija Lielbritānija Mali Vācija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form