Mali premjerministrs Django Cisoko ceturtdien aicinājis Franciju saglabāt militāro klātbūtni Mali un neizvest no valsts savus karavīrus.
Ar šādu aicinājumu premjers nāca klajā, apmeklējot Mali ziemeļu pilsētu Gao, kur valdības vadītājs ieradies pirmo reizi kopš pilsētu vairāk nekā pirms gada ieņēma islāmistu nemiernieki.
Tagad ar Francijas spēku palīdzību Gao ir atbrīvota.
Cisoko pauda atzinību Francijas karavīriem, norādot, ka Mali tauta būs viņiem mūžam pateicīga, bet vienlaikus aicināja Francijas armiju palikt Mali.
Jau vēstīts, ka Francija šonedēļ izveda no Mali pirmos 100 karavīrus un pakāpeniski gatavojas izvest lielāko daļu sava 4000 karavīru lielā kontingenta un nodot kontroli pār situāciju Āfrikas valstu spēkiem.
Francija paziņojusi, ka vasarā atstās Mali 2000 karavīru, bet līdz gada beigām karavīru skaitu pakāpeniski samazinās, atstājot tikai tā dēvētos atbalsta spēkus - aptuveni 1000 karavīrus.
Jau vēstīts, ka krīze Mali aizsākās pērn janvāra vidū, kad sacelšanos valsts ziemeļos sāka tuaregu nomadi, kas ilgstoši uzskatījuši, ka centrālā valdība pret viņiem izturas netaisnīgi. Armijas vadība valdībai savukārt pārmeta, ka tā pietiekami enerģiski nevēršas pret tuaregu dumpi, un Bamako pagājušajā martā sarīkoja apvērsumu. Politiskā vakuuma dēļ centrālā valdība zaudēja kontroli pār Mali ziemeļiem, kas nonāca nemiernieku rokās, - ar tuaregu palīdzību varu tur pārņēma islāmistu grupējumi.
Tuaregus, kas Mali ziemeļos gribēja izveidot neatkarīgu valsti, islāmisti drīz vien atstūma no varas, sāka savā kontrolē nonākušās teritorijas pārvaldīt kā brutālu viduslaiku emirātu un ieviesa šariata likumus to radikālākajā formā.
Ārzemēs radās bažas, ka islāmistu pārvaldītie Mali ziemeļi var kļūt par jaunu "teroristu valsti".
Lai apturētu islāmistu karaspēka virzīšanos uz Mali dienvidiem, 11.janvārī konfliktā iesaistījās Francija.
Mali valdības pusē operācijās iesaistījušies arī Čadas un citu Āfrikas valstu armijas.
Kaut arī pamatā Mali ziemeļu islāmistu kaujinieki ir sakauti, Gao un Tombuktu apkaimē joprojām vērojama ievērojama nemiernieku pretestība.
Aizvadītajā nedēļas nogalē Francijas spēki īstenoja vienu no savām vērienīgākajām operācijām Mali, vēršoties pret nemierniekiem to bāzes reģionā, ielejā netālu no Gao.
Līdz šim Mali nogalināti vairāk nekā 600 ekstrēmisti, kuru kopējais skaits mērāms no 1500 līdz 2000, liecina Francijas Izlūkošanas studiju centra apkopotā informācija.
Paralēli militārajām operācijām, starptautiskā sabiedrība cer aizsākt izlīguma procesu starp Mali dziļi sašķeltajām etniskajām kopienām pirms jūlijā gaidāmajām prezidenta vēlēšanām.
Mali pagaidu prezidents Dionkunda Traore trešdien pilnvaroja 30 Dialoga un izlīguma komisijas locekļus, tostarp astoņus tuaregu un arābu kopienu pārstāvjus.
Tuaregi un arābi ir sūdzējušies, ka Mali drošības spēki pastrādā noziegumus pret viņiem, jo pielīdzina viņus islāmistiem.
Mali lielākā politiskā partija - Apvienība demokrātijai Mali - paziņojusi, ka tās kandidāts prezidenta vēlēšanās būs 46 gadus vecais kalnrūpniecības inženieris un Traores bijušais students Dramans Dembele.
Pēc apvērsuma pagājušā gada aprīlī Dembele tika arestēts un aizturēts vairākas nedēļas.
Vienlaikus daudzi apšauba, vai ir gudri rīkot vēlēšanas tik saspringtā laikā, kad Mali ziemeļos joprojām vērojama nestabilitāte un aptuveni 400 000 bēgļu joprojām nav atgriezušies šajā reģionā.
