Dažos kontinenta reģionos bez ilkņiem dzimst līdz pat 98% ziloņu mātīšu, lai gan iepriekš šis skaits vidēji svārstījās no diviem līdz sešiem procentpunktiem.
Malumednieki pēdējā desmitgadē ir nogalinājuši teju trešdaļu Āfrikas ziloņu, lai apmierinātu Āzijas melnā tirgus pieprasījumu pēc ziloņkaula. Laika posmā no 2007. līdz 2014. gadam nogalināti 144 tūkstoši ziloņu, dažviet sugu atstājot uz izmiršanas sliekšņa.
Labdarības organizācijas "Ziloņu balsis" (Elephant Voices) vadītāja Džoisa Pūla ir novērojusi korelāciju starp malumedniecības intensitāti un ziloņu mātīšu skaitu, kuras piedzimušas bez ilkņiem.
Mozambikas Gorongosas Nacionālajā parkā laikā no 1977. līdz 1992. gadam tika nogalināti 90% ziloņu. Pūla norāda, ka malumednieki pastiprināti medīja dzīvniekus ar ilkņiem. Lai gan šobrīd malumedniecība ir ierobežota un dzīvnieku populācija stabili pieaug, izdzīvojušie ziloņi bez ilkņiem nodod šos gēnus saviem mazuļiem. Kopš pilsoņu kara beigām 1992. gadā ap 30% piedzimušo ziloņu mātīšu nav ilkņu.
Ziloņu Nacionālajā parkā "Addo" Dienvidāfrikā ilkņu nav 98% ziloņu mātīšu. Līdz parka izveidei 1931. gadā malumednieki dzīvus bija atstājuši tikai 11 ziloņus. Četrām no astoņām izdzīvojušajām mātītēm nebija ilkņu. 2008. gadā zinātnieki atklāja, ka pat ja ziloņi piedzimst ar ilkņiem, tie ir uz pusi mazāki nekā tiem dzīvniekiem, kuri dzima iepriekšējā gadsimtā.
Lai gan ilkņu neesamība ziloņus var pasargāt no malumedniekiem, dzīvnieki tos izmanto, lai raktu zemi, meklējot ēdienu un ūdeni, pārvietotu lietas, aizstāvētu sevi, kā arī pievilinātu pretējo dzimumu.
