Patiešām!? Es neticīgi domās iesaucos, kad pie ieejas sporta stadiona ēkā Briselē, Anderlehtā, kas šobrīd pārvērtusies vakcinācijas centrā, man pēc attālinātā temperatūras mērījuma iekšā laidējs pajautā: "Vai jums ir šodienas maska?" Atbildu, ka jā, bet neizslēdzu, ka nesen svaigais un kokainais FFP maskas knābis varbūt jau ir sašļucis un izskatās nespodrs, jo gandrīz pusotru stundu šurp nācu kājām spožā saulē. Tobrīd, jūnija sākumā, Briseles ielās maskas bija obligātas, taču mēneša laikā daudzi ierobežojumi krituši. Visticamāk, jautājums par masku šeit ir standarta, jo pēc brīža dzirdu, ka to prasa arī vīrietim aiz manis.
Ienākot pa durvīm, soļu līdz vakcīnai vairs nav daudz. Kāda ir vakcinācijas kārtība un stratēģija Beļģijā un kā šai valstij izdevies iekļūt Eiropas Savienības (ES) vakcinētāko valstu topa augšgalā – šajā rakstā mans pieredzes stāsts un intervija ar Beļģijas atbildīgās iestādes pārstāvi. Jūnija vidū tā bija pirmajā vietā, nu atkāpusies līdz trešajai, palaižot garām Maltu un Islandi. Beļģijai gan šis nav pirmais izrāviens. Pagājušā gada rudenī, gūstot mācību no savām kļūdām, valsts ar tobrīd melnāko Covid-19 statistiku ES, proti, aptuveni 20 000 jaunu inficēšanās gadījumu dienā (Beļģijā dzīvo 11 miljoni cilvēku), mēneša laikā šo rādītāju samazināja par septiņām reizēm.
Tagad jaunu infekcijas gadījumu skaits pēdējās nedēļas laikā ir vidēji ap 330 dienā, un Beļģijas veselības aprūpes speciālisti to saista ar vakcinācijas labajām sekmēm. Beļģijā pirmo vakcīnas devu saņēmuši 75% iedzīvotāju vecumā no 18 gadiem (no kopējā iedzīvotāju skaita – 60,09%) un potēšanas procesu noslēguši 42% (no kopskaita 33,8%). Salīdzinājumam Latvijā – vismaz viena pote – 41% no Latvijas iedzīvotājiem vecumā no 16 gadiem, savukārt process pabeigts – 34,6%, liecina Nacionālā veselības dienesta Vakcinācijas projekta nodaļas dati uz 1. jūliju.
Kā Beļģijai izdevās sasniegt 70% mērķi pat dažas dienas agrāk, nekā bija plānots, un kas tieši Beļģiju atšķir no Latvijas vakcinēšanās ziņā? Īsā atbilde – tā ir personiskāka pieeja un stingra stratēģija vakcinēt pēc riska, hronisku slimību un vecuma grupām, nevis pēc vēlmes potēties, kā arī gadiem ilgs darbs, kas uzsākts vēl krietni pirms Covid-19 pandēmijas. Turklāt šajā stāstā liela nozīme ir ne tikai ārstiem, bet arī farmaceitiem.
Viss sākas ar personisku uzaicinājumu. Nekas nav jāmeklē
Uzaicinājumu uz vakcināciju pret Covid-19 es saņēmu 21. maijā. Todien biju pie frizieres, ar kuru parasti saprotamies daļēji angliski, daļēji franciski, daļēji žestiem, un, kad viņa mani priecīgā balsī informēja par saņemto "mesāž", es pirmajā mirklī nesapratu, kāpēc to stāsta. Taču, kad pieminēja vecuma grupu 40+ un "Bru-vax", es sapratu.
