(Papildināts ar Valsts nekustamie īpašumi komentāru)
Kopš šīs vasaras vidus sabiedrība sagaida valsts robežas nostiprināšanu jau visdrīzākajā laikā. To no Iekšlietu ministrijas prasa arī politiķi. Arī tie, kuri par robežas (ne)izbūvēšanu ir bijuši politiski atbildīgi nevis septiņas nedēļas, bet septiņus gadus. Lukašenko specoperācija uz mūsu valsts un arī Eiropas Savienības ārējās robežas mūs un daudzus Eiropā pārsteidza nesagatavotus. Latvijā steidzami bija jālabo kļūdu un prettiesisku lēmumu uzkrātās sekas – robeža, kurai bija jābūt izbūvētai jau sen, tā arī palika neaprīkota.
Steidzamības kārtā mums ir izdevies sagatavot un aprīkot ar dzeloņstiepļu pagaidu žogu kritiskus Latvijas–Baltkrievijas robežas posmus. Lai to panāktu, milzīga nozīme bija koalīcijas un arī Saeimas atbalstam, veicot labojumus vairākos likumos un piešķirot finansējumu.
Līdzīgi mums arī jārīkojas, lai panāktu ātru un tiesisku pastāvīgā žoga infrastruktūras ierīkošanu.
Šobrīd redzams, ka, turpinot tiesiskās un administratīvās procedūras parastajā saskaņošanas kārtībā, robežu nav iespējams uzbūvēt ātri. Esam saņēmuši smagu robežas izbūves "mantojumu" – neizdarītus darbus, tiesas procesus un apstādinātas būvatļaujas. Darbs ir jāsāk no jauna, jo nevaram atļauties turpināt nenopietni attiekties pret valsts robežas drošību.
Izmantojot ierasto būvniecības birokrātijas un iepirkuma konkursu procedūru, robežas izbūvi varētu pabeigt labākajā gadījumā 2024. gadā. Tas ir daudz par vēlu, jo īpaši tāpēc, ka mūsu kaimiņi – Lietuva un Polija – rīkojas triecientempā. Pastāv risks, ka Latvijas ārējā robeža ar Baltkrieviju var kļūt par visas Eiropas Savienības vājāko punktu.
Tomēr ir risinājumi. Iekšlietu ministrija atbild par valsts ārējās robežas uzturēšanu un aizsardzību. Mēs skaidri redzam – ātri robežu izbūvēt varēs vien tad, ja visas iestādes un ministrijas aktīvi sadarbosies administratīvo lēmumu pieņemšanā un iepriekšējos gados pieļauto kļūdu novēršanā.
Nereti cilvēki vaicā – kādēļ mēs nevaram rīkoties tik ātri, kā to dara Lietuva? Mūsu kaimiņvalsts patiesi ir rīkojusies izlēmīgi, un robežas infrastruktūras ātra un efektīva izbūve ir kļuvusi par vienojošu uzdevumu visai valdībai, privātā sektora partneriem un arī sabiedrībai kopumā. Ir pieņemts īpašs likums, kas regulē robežas izbūvi. Darbus īsteno valsts kapitālsabiedrība. Es ļoti ceru, ka arī Latvijā mēs spēsim stāvēt pāri politiskajām nesaskaņām, jo uz kārts likta valsts drošība.
Esmu rosinājusi robežas izbūvi paātrināt, pieņemot speciālu likumu1, kurš ļautu daudz ātrāk sākt būvniecību, darbus saistībā ar zemesgabalu uzmērīšanu, novērtēšanu, atsavināšanu, ietekmes uz vidi novērtēšanu un būvprojekta pārskatīšanu, veicot paralēli jau uzsākto būvniecību.
Līdz šim esam saņēmuši atbalstu no Zemkopības, Ekonomikas ministrijas, tomēr ir ārkārtīgi svarīgi panākt atbalstu arī no citām ministrijām, lai paātrinātu arī projektēšanas un būvniecības procesu. Diemžēl šobrīd esam saņēmuši atzinumus, kuru īsais kopsavilkums ir – "tā nevar, jo parasti tā nevar". Jā, parasti tā nevar, tomēr šobrīd neesam "parastā" situācijā. Šis nav laiks, kad ierēdnieciski atrast iemeslus, kādēļ pagaidīt un padomāt vai, uzliekot birokrātiskus šķēršļus, audzēt savu politisku kapitālu. Tas ir valsts drošības tiešs apdraudējums, un mēs nedrīkstam vilcināties.
Iekšlietu ministrija arī turpmāk ir gatava vadīt un koordinēt robežas infrastruktūras izbūves darbu, bet tā vietā, lai uzticētu visus darbus privātajam sektoram, valstij būtu jāatrod iespēja, tāpat kā Lietuvā, uzticēt pašu projektēšanu un būvniecību valsts kapitālsabiedrībai. Tas gan palielinātu valsts kontroli pār izdevumiem un darbu tempu, gan maksimāli samazinātu jebkādus ar lielajiem būvprojektiem saistītos riskus. Te neatsverama būtu valsts akciju sabiedrības "Valsts nekustamie īpašumi" loma kā valsts kapitālsabiedrībai, kas varētu visātrāk izbūvēt liela mēroga objektu. VAS "Valsts nekustamie īpašumi" ir ar lielu jaudu un pieredzi valstisku būvprojektu vadībā un jau iepriekš īstenojusi nacionālās drošības objektu būvniecību.2
"Valsts nekustamie īpašumi" ir valsts akciju sabiedrība, kurai ir pieredze nacionālās drošības objektu būvniecības vadībā un nepieciešamās pielaides valsts noslēpumam. Tās aktīvi ir 400 miljoni eiro, gada apgrozījums 40 miljoni eiro, un tajā strādā 465 cilvēki. Tā ir valsts kapitālsabiedrība, kuras akciju turētāja ir Finanšu ministrija un kuras padomi vada Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs. Tajā vadītāju atalgojums ir trīs reizes lielāks nekā Iekšlietu ministrijas padotības iestāžu vadītājiem. Šīs valsts akciju sabiedrības eksperti "nodrošina visu nekustamā īpašuma projektu attīstību, sākot ar klientu vajadzību apzināšanu, iespējamiem attīstības scenārijiem un nepieciešamo finanšu aprēķiniem līdz pat būvnieku piesaistei un būvuzraudzībai".3
Kapitālsabiedrību regulējums ļauj piesaistīt speciālistus ar būvniecības nozarē konkurētspējīgu atalgojumu, kāds diemžēl nav iespējams iekšlietu nozarē – Nodrošinājuma valsts aģentūrā vai Valsts robežsardzē. Laikā, kad būvniecības sektorā arvien kāpj cenas un atalgojums, valsts drošības objektu izbūves vadībā tas ir īpaši svarīgi.
VAS "Valsts nekustamie īpašumi" ir vispiemērotākā valsts kapitālsabiedrība ātrai, labai un izmaksu ziņā efektīvai robežas izbūves vadībai. Tieši šādu ceļu – deleģēt būvniecības vadību valsts uzņēmumam – ir izvēlējušies arī mūsu kaimiņi lietuvieši. Arī Lietuvas parlaments ar likumu ir noteicis īpašu tiesisku režīmu ar robežas ātrai izbūvei nepieciešamajiem noteikumiem.
Ar šo risinājumu esmu iepazīstinājusi kolēģus valdībā, un tas ir iestrādāts jaunajā likumprojektā par robežas izbūvi. Es ļoti ceru saņemt valdības atbalstu šim likumam, kas ļautu Iekšlietu ministrijai kā pasūtītājam daudz ātrāk panākt projekta virzību.
Protams, koalīcijas valdībā par šādu risinājumu ir nepieciešama vienošanās starp partijām. Valsts robeža nav Iekšlietu ministrijas "problēma", tās stiprināšana nav iespējama bez sadarbības starp nozarēm.
Ministru prezidents Artūrs Krišjānis Kariņš kopā ar Baltijas valstu un visas ES līderiem ir pieņēmis vairākus svarīgus paziņojumus par hibrīdkaru, robežu aizsardzību, mūsu īpašo tiesisko situāciju.4 Es ticu, ka arī valdības koalīcijā viņam izdosies panākt vienošanos par risinājumu, kas ļaus robežu būvēt ātri un kvalitatīvi.
* "VNĪ kopumā šobrīd strādā 381 darbinieks. Saskaņā ar Fontes 2021. gada atalgojuma pētījuma datiem, VNĪ darbinieku atalgojums sakrīt ar atalgojumu citās valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās dažādās amatu grupās un amatu līmeņos, un tas ir par 3,3% zemāks nekā privātajā sektorā. Augsta un vidēja līmeņa vadītājiem, atalgojums ir par 6% -14% zemāks nekā vidēji darba tirgū. Šobrīd aktuālais izaicinājums – darba spēka trūkums nekustamo īpašumu nozarē uzturēs vidējās darba algas pieaugumu ap 7% 2021. gadā un tuvu 5.5% nākamajos gados. Valsts Kanceleja jau publiski paudusi, ka valsts pārvaldes atlīdzības sistēmā nepieciešama reforma, tādēļ šobrīd tiek virzīti grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, paredzot noteikt mēnešalgas līmeni valsts pārvaldē līdz 80% no privātajā sektorā maksātās algas."
1 Likumprojekts un atzinumi: https://bit.ly/robezlikums
2 Ministru kabineta 28.03.2017. lēmums
3 VAS "Valsts nekustamie īpašumi" darbības virzieni: https://bit.ly/2ZkGSVN
4 Baltijas valstu premjeru paziņojums 2021. gada 6. augustā: https://bit.ly/3meCEba
Eiropadomes secinājumi 2021. gada 21.–22. oktobrī: https://bit.ly/3mbPB5I
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
