Sākot uzbrukumu Ukrainas ostas pilsētai Mariupolei, prokrieviskie kaujinieki ir izvēlējušies mērķi, kuram ir gan simboliska, gan stratēģiska nozīme asiņainajā konfliktā ar Kijevu, vēsta "Radio Brīvā Eiropa".
Pie Azovas jūras izvietotā pilsēta, kas atrodas 100 kilometru attālumā no kaujinieku kontrolētās reģiona galvaspilsētas Doņeckas, ir svarīgs elements potenciālajā sauszemes koridorā no Krievijas uz Kremļa anektēto Krimas pussalu.
Tomēr no Mariupoles līdz Krimai ir vēl vairāki simti kilometru pa Ukrainas kontrolēto teritoriju, tāpēc pilsētas izeja pie jūras un pagaidu reģionālās galvaspilsētās statuss, ko tai piešķīrusi Kijeva, varētu kaujiniekiem būt daudz nozīmīgāks faktors, uzskata analītiķi.
"Katra Ukrainas valdības zaudēta pilsēta – sevišķi tik liela un reizē arī simboliska – grauj Ukrainas puses morāli un iedrošina kaujiniekus iet tālāk un tālāk," norāda militārais eksperts no Razumkova sabiedriskās politikas centra Kijevā, Oleksijs Meļņiks.
Ukrainas prezidents Petro Porošenko jūnijā pasludināja Mariupoli par Doņeckas apgabala pagaida galvaspilsētu, jo līdzšinējo reģiona centru Doņecku kontrolē pokremliskie spēki.
Tikai dažas dienas pirms kaujinieku līderis Aleksandrs Zaharčenko 24. janvārī pasludināja uzbrukuma sākšanu Mariupolei, Porošenko paziņoja, ka Ukrainā ievesti vēl 2000 Krievijas karavīri.
Ja prokrieviskajiem kaujiniekiem izdotos ieņemt Mariupoli, tās osta sniegtu tiem nozīmīgu apgādes iespēju, piebilst Meļņiks.
Pagājušajā gadā caur Mariupoles ostu izvesti 13 miljoni metrisko tonnu kravas, padarot to par Ukrainas piekto lielāko ostu preču aprites ziņā un par Azovas jūras komerciālo centru.
"Ja nemiernieki to ieņemtu, tas būtībā atgrieztu Ukrainu no Azovas piekrastes. Ne ģeogrāfiskā, bet ekonomiskā ziņā," skaidro Aleksandrs Kramčikins – Politiskās un militārās analīzes institūta Maskavā direktora vietnieks.
Uzbrukums Mariupolei patiešām varētu būt daļa no plašākas stratēģijas savienot Krieviju ar Krimu, sevišķi tāpēc, ka ir redzams mazs progress Maskavas plānos celt tiltu pār Kerčas šaurumam, lai nodrošinātu Krievijas saikni ar Krimu, norāda Meļņiks.
Tikmēr Kramčikins uzskata, ka, lai arī kaujiniekiem "ir iespējas" ieņemt Mariupoli, "pašreizējos apstākļos" paplašināt savu teritoriju tālāk Zaporožjes un Hersonas apgabalos nav viņu spēkos.
"Es domāju, ka nemiernieku ambīcijas un reālās iespējas nesniedzas tālāk par to kontrolētajām apgabalu teritorijām," stāsta Kramčikins, papildinot, ka sauszemes koridora scenārija ir "strikti teorētisks".
500 000 cilvēku apdzīvotā Mariupole atrodas uz nozīmīgiem ceļiem, kas savieno Krieviju ar Ukrainu. Pilsētu jau pagājušajā gadā pārņēma bruņotas kaujinieku bandas, bet Ukrainas spēki jūnijā to atguva.
Prokrieviskie spēki uz Mariupoli virzījās ofensīvā augustā un septembrī, cīnoties ar Ukrainas armiju aptuveni 20 kilometrus no pilsētas, bet Mariupoli nesasniedza.
Vēstīts, ka sestdien ar "Grad" un "Uragan" raķetēm apšaudīti Mariupoles dzīvojamie rajoni, laupot vismaz 30 dzīvību, bet vairāk nekā 90 cilvēki ievainoti. Kijeva un Rietumi notikušajā vaino prokrieviskos kaujiniekus. Raķetes šautas no prokrivisko spēku kontrolētās teritorijas, secina EDSO.
Pašpasludinātās "Doņeckas Tautas Republikas" (DTR) līderis Aleksandrs Zaharčenko sestdien paziņoja, ka ir sākts uzbrukums Mariupolei. Ukrainas Aizsardzības ministrija ziņo, ka prokrieviskie spēki uzbrūk visā frontes līnijas garumā.
Pēdējās dienās ievērojami saasinājusies situācija Ukrainas austrumos. Kijeva paziņoja, ka kaujinieki, to skaitā Krievijas armijas regulārās vienības sākušas aktīvas uzbrukuma operācijas.
Ukrainas spēki smagās kaujās šonedēļ zaudēja mēnešiem aizsargātās pozīcijas Doņeckas lidostā.
Tikmēr pašpasludinātās "Doņeckas Tautas Republikas" (DTR) līderis Zaharčenko piektdien paziņoja, ka DTR vairs nepiedalīsies miera sarunās ar Kijevu, un draudēja ieņemt visu Doņeckas apgabalu.
Eiropas Savienība (ES), situācijai Ukrainā pasliktinoties, aicina Krieviju uzņemties atbildību par karu Ukrainā.
