AFP/Scanpix

Martā pasaules uzmanība bija koncentrēta uz notikumiem Kirgīzijā, kur mēneša sākumā, protestējot pret vēlēšanu rezultātiem, opozīcija ieņēma provinces administrācijas ēku, un ar to sākās arvien plašāki protesti. Pēc vairākām dienām OMON vienības ar spēku mēģināja atgūt opozicionāru kontrolētās ēkas, šajās sadursmēs gāja bojā vairāki cilvēki.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Pēc vēl dažām dienām prezidents Askars Akajevs nomainīja iekšlietu ministru un ģenerālprokuroru, 24.martā opozīcijas protesti kļuva vardarbīgi un viņiem izdevās ielauzties Kirgīzijas valdības ēkā. Opozīcijas līderis paziņoja, ka tiks rīkotas atkārtotas vēlēšanas, savukārt prezidents Akajevs un premjers Tanajevs atkāpās no amata. Drīzumā Kirgīzijas vēlēšanu komiteja nodeva varu jaunajam parlamentam un premjerministra amatā iecēla opozīcijas līderi Bakijevu.

Satraukumu radīja Ķīnas rīcība, kas jaunā likumā pieļāva agresiju pret Taivānu, ja tā paziņos par neatkarīgas valsts izveidi. Atbildot uz to, miljons Taivānas iedzīvotāju izgāja ielās un piedalījās nevardarbīgā demonstrācijā, viņiem pievienojās arī prezidents Čens Šuibjaņs.

Spraigi notikumi risinājās arī Libānā – pirmajā mēneša dienā, pakļaujoties demonstrantu spiedienam saistībā ar bijušā premjera Rafika al Hariri slepkavību, demisionējusi valsts valdība. ANO solīja piedraudēt Sīrijai ar politisku un ekonomisku izolāciju, ja tā pēc iespējas ātri neizvedīs savu karaspēku no Libānas. Sīrija apsolīja izvest trešo daļu savu karavīru līdz mēneša beigām, bet visu karaspēku – līdz maijā paredzētajām Libānas parlamenta vēlēšanām.

Reaģējot uz Krievijas uzaicinājumu ierasties uz 9.maija svinībām par godu 60.gadadienai kopš Otrā pasaules kara beigām, Igaunijas un Lietuvas prezidenti atteicās apmeklēt šo pasākumu. Polijas prezidents uzaicinājumu pieņēma, turklāt ielūgums tika nosūtīts arī ASV prezidentam Džordžam Bušam un Ziemeļkorejas līderim Kimam Čeniram.

Irākā mēģinājumi izveidot valdību ir pilnībā izgāzušies, tādējādi sagraujot cerības, ka drīzumā sāksies cīņa pret kaujinieku vardarbību. Krievijā armija ziņo par čečenu līdera Aslana Mashadova nāvi un neilgi pēc tam viņam pakļautie kaujinieki šīs ziņas apstiprina. Igaunijā pēc balsojuma par tieslietu ministra Kena Marti Vahera atlaišanu demisionē valdība.

Šī gada marts iezīmējās arī ar vairākiem dabas untumiem – pirmo reizi 11 000 gadu laikā izkusuši Kilimandžaro ledāji, pie Sumatras krastiem notikusi 8,5 balles stipra zemestrīce, kurā gājuši bojā 2 000 cilvēku, un Pasaules Dabas fonds brīdina par strauju Himalaju šļūdoņu kušanu, kas var novest pie ūdens trūkuma simtiem miljoniem cilvēku.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form