Čižova paziņojuma teksts ievietots Krievijas Ārlietu ministrijas mājas lapā internetā.
"Eiropas Padomei kopīgi ar EDSO un citām starptautiskajām organizācijām, tādām kā Baltijas jūras valstu padome un ANO Cilvēktiesību komiteja, ir laiks mudināt Latviju uz nopietnu dialogu ar nacionālo minoritāšu pārstāvjiem jautājumos, kas skar viņu pamatintereses, un pašai iesaistīties šī jautājuma risināšanā," norādīja Krievijas diplomāts.
Čižovs arī konstatēja, ka "Eiropas Padomes rīcībā esošie instrumenti reizēm tiek izmantoti diezgan nekonsekventi".
"Nevar samierināties ar to, ka dažas valstis, kurām ir nopietnas problēmas ar nacionālajām minoritātēm, vai nu izvairās no pievienošanās šīs jomas pamatlīgumam - Ietvaru konvencijai par nacionālo minoritāšu aizsardzību -, vai attiecina tās darbību izlases veidā uz ierobežotām savu iedzīvotāju kategorijām," teica Čižovs.
"Turklāt ir bēdīgi, ka citas valstis, kas lepojas ar saviem sasniegumiem cilvēktiesību aizsardzībā, "ar krūtīm metas aizsargāt" savus ģeogrāfiskos kaimiņus un politiskos domubiedrus, kuri sistemātiski diskriminē simtiem tūkstošu cilvēku tiesības," norādīja Čižovs.
Vienlaikus Krievijas pārstāvis uzsvēra, ka "konsekventa krievvalodīgo minoritāšu valodas un izglītības tiesību ierobežošana, masveida bezpilsonība un ar to saistītie politisko un sociālo tiesību ierobežojumi nav kļuvuši, pretēji Eiropas Padomes cilvēktiesību komisāra rekomendācijām, par nopietnu pārdomu tematu, un Latvijas un Igaunijas valdības nav izdarījušas praktiskus secinājumus".
Kā pirmo pasākumu šajā virzienā Krievijas diplomāts ierosināja sarīkot Rīgā Eiropas Padomes cilvēktiesību komisāra vadībā "apaļo galdu" par izglītības reformu - "problēmu, kas ir sašķēlusi Latvijas sabiedrību un kuru Latvijas valdība mēģina risināt ar stingrām administratīvām metodēm".