Maskava vēlas panākt, ka Porošenko zaudē varu, apgalvo ASV diplomāts
Foto: AP/Scanpix/LETA

Krievija cenšas panākt, ka Ukrainas prezidents Petro Porošenko pēc gaidāmajām valsts galvas vēlēšanām zaudē varu, sestdien sacīja ASV īpašais sūtnis Ukrainas jautājumos Kurts Volkers.

"Viņi mēģina uzbrukt Porošenko, vājināt Porošenko," Minhenes drošības konferences kuluāros sacīja diplomāts, vaicāts, vai Maskava atbalsta kādu konkrētu kandidātu 31. marta vēlēšanās.

"Viņi ļoti lielā mērā vēlas panākt, ka viņš tiek atstādināts no varas, un es uzskatu, ka viņi cer, ka spēs ar jauno valdību panākt kaut kādu vienošanos, kas ir labvēlīgāka Krievijai, jo ar Porošenko viņi to nevar panākt," sacīja Volkers.

Porošenko, kas par prezidentu kļuva pēc tam, kad protestu kustības rezultātā amatu zaudēja Krievijas atbalstītais Viktors Janukovičs, vēl priekšā stāv smagas priekšvēlēšanu cīņas, lai pārliecinātu vēlētājus.

Divi nopietnākie sāncenši ir ekspremjere Jūlija Timošenko un komiķis Volodimirs Zelenskis, kurš savulaik Ukrainas televīzijas seriālā pats atveidojis prezidenta lomu.

Porošenko reitings uzlabojās pēc tam, kad ar viņa atbalstu tika panākta no Maskavas neatkarīgas Ukrainas pareizticīgās baznīcas izveidošana.

Atbalsts prezidentam vairojās arī tad, kad Krievija sagrāba trīs Ukrainas kuģus, kas mēģināja no Melnās jūras nokļūt Azovas jūrā.

Zelenskis vēlēšanu pirmajā kārtā varētu saņemt vismaz ceturto daļu balsu, liecina aptauja, kuras rezultātus ceturtdien publiskoja Kijevas Starptautiskais Socioloģijas institūts.

Porošenko aptaujā ierindojies otrajā vietā ar aptuveni 17%, bet trešajā vietā ir Timošenko. Par viņu gatavi balsot aptuveni 15% aptaujāto.

Citu sabiedriskās domas aptauju rezultāti ir līdzīgi.

Par prezidenta amatu vēlēšanās sacentīsies vairāk nekā 40 kandidāti. Domājams, ka neviens no viņiem pirmajā kārtā neiegūs vairāk par 50% balsu, kas nepieciešami uzvarai, tādēļ pēc trim nedēļām tiks rīkota otrā kārta, kurā piedalīsies divi visvairāk balsu ieguvušie kandidāti.

Krievija 2014. gada februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš 2014. gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.

Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, Eiropas Savienība, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.

Source

LETA

Tags

ASV Doņecka Eiropas Savienība Jūlija Timošenko Kijeva Krievija Krima Luhanska Maskava Petro Porošenko Ukraina Viktors Janukovičs
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form