Maskavas tiesa attaisno visus apsūdzētos žurnālista Dmitrija Holodova slepkavības lietā

Krievijas Ģenerālprokuratūras ierosinātās krimināllietas izmeklēšanā tika iesaistīti labākie Maskavas kriminālmeklēšanas pārvaldes un Krievijas Federālā drošības dienesta operatīvie darbinieki.

1998.gada 6.februārī tika apcietināts aizdomās turētais bijušais Krievijas Desantkaraspēka izlūkdienesta pulkvedis Pāvels Popovskihs, kuram tika izvirzīta apsūdzība Holodova slepkavības sagatavošanā un sarīkošanā. Tā paša gada februārī tika aizturēti arī pieci pārējie apsūdzētie - Krievijas Desantkaraspēka virsnieki Vladimirs Morozovs, Aleksandrs Soroka, Konstantīns Mirzojancs, uzņēmējs Konstantīns Barkovskis un Maskavas apsardzes uzņēmuma "Ross" vadītājs Aleksandrs Kupuncovs.

Par Holodova lietu 1998.gadā tika izdota grāmata "Dmitrijs Holodovs. Sprādziens. Žurnālista slepkavības hronika". Tiesas prāva sākās 2000.gada 9.novembrī.

Pēc izmeklēšanas datiem, par slepkavības iemeslu kļuva Holodova vairākas publikācijas par korupciju armijā. Tas izraisījis toreizējā aizsardzības ministra Pāvela Gračova nepatiku, kurš devis rīkojumu "tikt galā" ar žurnālistu. Izmeklēšanas gaitā Gračovs gan apgalvoja, ka ar to nebija domājis viņa noslepkavošanu.

Par apsūdzības galveno liecinieku kļuva desantkaraspēka īpašās vienības jefreitors Aleksandrs Markelovs, kurš 2000.gada 25.decembrī apliecināja, ka redzēja, kā tika izgatavots spridzeklis un kā to izveda no karaspēka daļas. Turklāt viņš apgalvoja, ka no Morozova dzirdēja, ka Holodovu nogalināja desantnieki.

Apsūdzētie savu vainu neatzina, bet trīs no viņiem apgalvoja, ka liecības no viņiem izspiestas.

Procesā par lieciniekiem piedalījās vairākas bijušās augstākā ranga Aizsardzības ministrijas amatpersonas, viņu vidū eksministrs Gračovs, bijušie Desantkaraspēka komandieri Jevgeņijs Podkolzins un Vladislavs Ačalovs.

Prokuratūra bija pieprasījusi apsūdzētajiem piespriest brīvības atņemšanu no 9 līdz 15 gadiem, atņemot visus apbalvojumus un militārās pakāpes. Turklāt arī "Moskovskij komsomoļec" bija iesniedzis prasību par 14 miljonu rubļu (269 tūkstoši latu) piedziņu, lai atlīdzinātu sprādziena nodarītos zaudējumus redakcijai.