Vācija izrāvusi no Krievijas solījumu saglabāt gāzes tranzītu caur Ukrainu pēc 2019. gada, kad plānota gāzes cauruļvada "Nord Stream 2" darbības uzsākšana, intervijā laikrakstam "Neue Osnabrucker Zeitung" paziņojis Vācijas ārlietu ministrs Heiko Māss.
"Tas ir ekonomisks projekts. Nevienam nelīdzēs, ja Vācijas un Eiropas kompānijas aizies. Mēs skaidri likām saprast, ka "Nord Stream 2" var pastāvēt tikai tajā gadījumā, ja tiks nodrošināts gāzes tranzīts caur Ukrainu pēc 2019. gada. Mēs no krieviem izrāvām šo solījumu. Ir acīmredzams, ka Eiropas interesēs ir tas, lai Ukraina turpinātu spēlēt Krievijas gāzes tranzītvalsts lomu," pavēstīja Māss.
"Nord Stream 2" celtniecība sākās maijā un to plānots pabeigt līdz nākamā gada beigām. Tuvākajos gados šis gāzesvads, domājams, dubultos Krievijas dabasgāzes importu uz Vāciju.
Polija, Savienotās Valstis un Ukraina ir kritizējušas Vāciju, ka tā pieļāvusi šī projekta īstenošanu.
Krievijas uzņēmums "Gazprom" ir vienīgais "Nord Stream 2" akcionārs un segs pusi no gāzesvada izmaksām. Pārējo finansēs piecas Rietumu kompānijas.
Poliju un Ukrainu uztrauc, ka tās līdz ar projekta īstenošanu nesaņemts maksājumus par Krievijas gāzes tranzītu uz Rietumeiropu.
Citas valstis projektu kritizē, jo tas palielinās Eiropas valstu atkarību no Krievijas gāzes piegādēm.
ASV prezidents Donalds Tramps paudis nosodījumu šim projektam, NATO samitā jūlijā kritizējot Vāciju, ka to "pilnībā kontrolē" Maskava.
