Vācijas ārlietu ministrs Heiko Māss ceturtdien, pieminot 75. gadskārtu kopš neveiksmīgās Varšavas sacelšanās sākuma, lūdza poļu tautas piedošanu par ciešanām, ko Polijai nācies piedzīvot Otrā pasaules kara laikā.
"Es šeit ierados, jo godinu nogalinātos un nogalināto un ievainoto ģimenes, jo vēlos lūgt piedošanu poļu tautai," sacīja Māss, kurš ieradies ar vizīti Varšavā. "Es kaunos par to, ko jūsu valstij nodarīja vācieši Vācijas vārdā."
Vācija ir atbildīga par poļu ciešanām, piebilda ministrs, atzīstot, ka pēc kara pārāk ilgi tika noklusēta nežēlība, ar kādu nacisti apspieda Varšavas sacelšanos.
Pēc kara tie bija poļi, kas daudzkārt piedāvāja izlīgumu, norādīja Māss, piesaucot 1965. gada poļu bīskapu vēstuli vācu bīskapiem, kurā bija teikts: "Mēs piedodam un lūdzam piedošanu."
Tajā pašā laikā Polijas ārlietu ministrs Jaceks Čaputovičs savā runā Varšavas sacelšanās muzejā atkārtoti norādīja, ka Polija nevar pieņemt Vācijas atteikšanos diskutēt par reparācijām, kas kompensētu Otrā pasaules kara laikā nodarītos zaudējumus.
"Zaudējumus, kurus cieta Polija un poļi, vaininieki nekad nav atlīdzinājuši," uzsvēra Čaputovičs. "Poļi ar pašu pūlēm un darbu atjaunoja sagrauto galvaspilsētu. Šis fakts spilgti atspoguļo plašāku problēmu, kas liedz mums, poļiem, reparāciju jautājumu atzīt par slēgtu."
Dienu iepriekš Māss paziņoja, ka no Berlīnes viedokļa reparāciju jautājums vairs nav apspriežams.
Saskaņā ar Berlīnes oficiālo nostāju reparāciju jautājums esot atrisināts, kad Polija 1953. gada augustā pieņēma "tiesiski saistošu lēmumu" atteikties no turpmāku reparāciju prasībām.
Savukārt Varšava uzskata, ka 1953. gada lēmums, pirmkārt, attiecies vienīgi uz toreizējo komunistisko Austrumvāciju jeb tā dēvēto Vācijas Demokrātisko Republiku (VDR) un, otrkārt, šādu lēmumu pieņēmusi neleģitīmā toreizējā komunistu marionešu valdība PSRS spiediena rezultātā.
