Maz ticams, ka Krievija tuvākajās nedēļās spēs būtiski ietekmēt kara gaitu, spriež briti  (21)

Britu izlūki kā ļoti ticamu vērtē pieņēmumu, ka okupanti kopš 2023. gada sākuma mēģina atsākt plaša mēroga ofensīvu, kuras mērķis gandrīz noteikti ir sagrābt Doneckas apgabala daļas, kuras joprojām kontrolē Ukrainas spēki.

Krievijas spēkiem gan ir izdevies pavirzīties tikai par dažiem simtiem metru nedēļā. Tas, domājams, ir saistīts ar munīcijas un manevra vienību trūkumu, kas nepieciešamas veiksmīgiem uzbrukumiem, skaidrots ziņojumā.

Politiska un profesionāla spiediena dēļ augstākie komandieri, domājams, būvē plānus, kas no nepietiekami nokomplektētām un nepieredzējušām vienībām prasa sasniegt nereālus mērķus, atzīmē britu analītiķi.

"Krievijas līderi, domājams, turpinās pieprasīt masīvus uzbrukumus. Taču joprojām ir maz ticams, ka Krievijas spēs sakoncentrēt spēkus, lai būtiski ietekmētu kara gaitu tuvākajās nedēļās," noslēgumā secina britu izlūki.

Vēstīts, ka Ukrainas amatpersonas un ārvalstu avoti brīdina par jauna Krievijas uzbrukuma iespējamību tuvākajā laikā.

Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās agrā 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".

Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem. Okupantu zvērības masveidā sāka nākt gaismā pēc tam, kad ukraiņi viņus padzina no Kijivas apkārtnes, piemēram, Bučas.

Krievijas attieksmi pret ukraiņiem, tostarp nogalinot un veidojot filtrācijas nometnes, raksturo šis "fašisma manifests", ko publicēja Kremļa propagandas ziņu aģentūra "RIA Novosti".

Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.