"Zemi mērķi, uzdevumi atmesti: Kopenhāgena beidzas ar neveiksmi," skan britu laikraksta "The Guardian" tīmekļa versijas virsraksts. "ANO klimata konference pagājušajā naktī Kopenhāgenā panāca vārgu globāla līgumu aprisi, kas krietni atpaliek no tā, ko vēlējās Lielbritānija un daudzas nabadzīgās valstis, un atstāj ar smagu sarunu mēnešiem nākotnē."
""Vēsturiskais" klimata izmaiņu līgums Kopenhāgenas klimata konferencē pārvērtās haosā, kad dažas jaunattīstības valstis noraidīja ASV prezidenta Baraka Obamas aizstāvēto plānu cīņai ar globālo sasilšanu," raksta avīze "The Daily Telegraph".
"Daudzi uzdevumi neatrisināti," norāda laikraksts "New York Times". "Vienošanās skar daudzus jautājumus, kuru šeit atrisināt ieradās līderi. Taču tas daudzus klimata sarunu dalībniekus atstājis nelaimīgus, sākot ar eiropiešiem, kuriem vienīgajiem pasaulē ir saistošs oglekļa kontroles režīms, līdz delegātiem no nabadzīgajām valstīm, kuri iebilda pret atstāšanu ārpus izšķirošajām sarunām."
Francijas kreisi noskaņotais laikraksts "Liberation" pauda sašutumu, ka pasaules lielvaras nespēja noslēgt vienošanos par globālo sasilšanu, taču spēja rīkoties ātri, lai pagājušajā gadā globālās krīzes laikā glābtu bankas.
"Mums ir jānonāk pie rūgta secinājuma: kad runa ir par banku sistēmas glābšanu, dialogs bijis daudz efektīvāks un noteiktāks. Vieglāk ir glābt finanses, nekā planētu," raksta avīze.
"Kopenhāgena netiks pieminēta kā vēsturiska konference, uz kuru visi cerēja. Bet gan kā garām palaistas izdevības simbols," vēsta laikraksts "Le Parisien".
Itālijas avīze "La Stampa" vienošanos nodēvēja par "vienprātības fasādi, kuru antante parakstīja ārprātīgas dienas pēdējā minūtē, lai saglabātu seju".
Konferences rīkotājvalsts Dānijas avīzes norāda, ka ANO konferences iznākums apstiprinājis jauno pasaules kārtību, kurā ASV jācīnās ar Ķīnas kā otras supervaras statusu.
ANO klimata konference Kopenhāgenā sestdien noslēdzās ar vienošanos "ņemt vērā" pasaules lielvalstu līderu piektdienas vakarā panākto vienošanos par klimata līgumu, kas, pēc analītiķu teiktā, ļaus līgumam juridiski stāties spēkā.
"Konference nolemj ņemt vērā 2009.gada 18.decembra Kopenhāgenas līgumu," paziņoja Klimata izmaiņu vispārējās konvencijas (UNFCCC) plenārsēdes priekšsēdētājs.
Savukārt ANO ģenerālsekretārs Bans Gimuns pēc konferences paziņoja, ka "vienošanās ir beidzot noslēgta".
"Kā es saprotu, tas dod pietiekamu juridisku statusu, lai tas stātos spēkā bez nepieciešamā pušu apstiprinājuma," sacīja ASV nevalstiskās organizācijas "Union of Concerned Scientists" pārstāvis Aldens Meijers.
"Viņi atrada veidu, kā oficiāli atzīt līguma pieņemšanu, lai valstis, kuras ir pret to, neiebilstu," sacīja ASV dabas resursu aizsardzības padomes Klimata centra politikas direktors Deivids Donigers.
UNFCCC paredz, ka klimata līgums visām 194 dalībvalstīm sanāksmē būtu jāapstiprina vienbalsīgi, taču pret līderu panākto vienošanos asi iebilda virkne jaunattīstības valstu.
Pasaules līderi piektdienas vakarā panāca vienošanos par klimata līgumu, lai gan atzina, ka tas neapturēs globālo sasilšanu, savukārt vides aktīvisti rezultātu nosaukuši par nožēlojamu izgāšanos.
ASV prezidents Baraks Obama paziņoja, ka ir ilgajās aptuveni 20 prezidentu un premjerministru sarunās panākta jēgpilna vienošanās. Tomēr arī viņš atzina, ka tas nav pietiekami.
"Šodien mēs šeit Kopenhāgenā esam panākuši jēgpilnu un iepriekš nepieredzētu sasniegumu," paziņoja Obama. "Pirmo reizi vēsturē visas lielās ekonomikas ir sanākušas kopā, lai uzņemtos atbildību cīņā ar klimata izmaiņām. Runājot par tālāko, mums būs jāizmanto Kopenhāgenā sasniegtais. Mēs esam nogājušu garu ceļu, taču mums ejamais ceļš ir vēl krietni garāks."
Vienošanās tika izstrādāta Obamas un Ķīnas, Indijas, Brazīlijas, Dienvidāfrikas un lielāko Eiropas valstu līderu sarunās. Austrālijas premjerministrs Kevins Rads pavēstīja, ka septiņas reizes sarunas bijušas uz izjukšanas robežas, taču tās tika glābtas ar asu tirgošanos, kur vadošo lomu spēlējis Obama.
Domstarpības starp ASV un Ķīnu, kas ir pasaules lielākie piesārņotāji, bija galvenais iemesls, kāpēc tik ļoti ieilgušas sarunas par vienošanos.
Vienošanās paredz, ka ASV fondā cīņai ar klimata izmaiņu sekām 2010.-2012.gadā iemaksās 3,6 miljardus dolārus, savukārt Japāna piešķirs 11 miljardus dolāru, bet Eiropas Savienība (ES) - 10,6 miljardus.
Vienošanās arī nosaka, ka ir jāierobežo globālās temperatūras kāpšana līdz diviem grādiem pēc Celsija, lai gan mazās salu nācijas pieprasīja, lai netiktu pieļauta temperatūras celšanās par vairāk nekā 1,5 grādiem, jo tādā gadījumā tām burtiski draud noslīkšana.
Taču lēmums par siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas apjomu ierobežojumiem atlikts līdz nākamajam mēnesim. Turklāt, pretēji iepriekšējiem uzmetumiem, vienošanās nenosaka svarīgus punktus - konkrētus gadus, piemēram, 2020. vai 2050.gadu, kad emisiju apjomam jāsasniedz maksimums. Konkrētu gadu noteikšanu prasīja bagātās valstis, taču pret to kategoriski iebilda Ķīna.
Dažas stundas pēc tam, kad Obama un citi vadošie līderi pameta samitu, delegācijas no 194 valstīm pavadīja visu nakti, apspriežot tā tekstu, uz kuru vairākas jaunattīstības valstis reaģēja ļoti asi.
Debatēs līdz sestdienas rītam vienprātība netika rasta un tāpēc tika izmantots procesuāls instruments un konferences gala deklarācijā lielvalstu izstrādātais klimata līgums nevis oficiāli apstiprināts, bet gan "ņemts vērā".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
