Mediji: Ziemeļkorejā top 'lauksaimniecības reformas'  (4)

Izmaiņas, kura vēl nav oficiāli izziņotas, ir valdības mēģinājums paaugstināt valsts kontrolētās ekonomikas efektivitāti, kura pašlaik nespēja pabarot visu tautu.

Ziņas par iespējamām izmaiņām nāk kā no Ziemeļkorejas iekšiene, tā ārējiem avotiem, vēsta BBC.

Ziemeļkorejas zemniekiem valstij ir jāatdod gandrīz visa izaudzētā raža, saimniecību strādniekiem un to ģimenēm atstājot vien niecīgu produkcijas daļu. Divi kādas saimniecības pie Phenjanas strādnieki aģentūrai AP pastāstījuši, ka jaunie noteikumi atļaus tiem paturēt visu ražas pārpalikumu, kad tiks izpildīta valsts noteiktā kvota. Noteikumi stāšoties spēkā šogad.

Ziņas par iespējamām reformām apstiprina arī kāda anonīms aģentūras "Reuters" avots, kuram ir sakari ar Pekinu un Phenjanu. "Zemniekiem būs stimuls audzēt vairāk pārtikas. Atkarībā no reģiona viņi var paturēt un pārdot tirgū 30 – 50 % savas ražas," norādīja aģentūras avots.

Lai gan vēl nav bijuši nekādi oficiāli paziņojumi par jauno kārtību, analītiķi uzskata, ka šīs ziņas liecina par iespējamu valsts ekonomikas virziena maiņu tās līdera Kima Čenuna vadībā, kurš valsti vada kopš sava tēva Kima Čenira nāves pagājušā gada decembrī.

Ziņas par iespējamām ekonomiskām reformām Ziemeļkorejā jau vairākus mēnešus klejo informatīvajā telpā. Otrdien Ziemeļkorejas parlaments sanāks uz reti notiekošu otro ikgadējo sesiju. Tomēr nav pieejama nekāda informācija, vai sanāksmē varētu tikt apspriestas ekonomiskās reformas, norāda BBC.

Ziemeļkoreja nespēj izaudzēt pietiekami daudz pārtikas, lai pabarotu visus iedzīvotājus. Divdesmitā gadsimta deviņdesmito gadu vidū valsti piemeklēja bads, kurā, domājams, miruši simtiem tūkstoši cilvēku. Jūlijā publiskots ANO ziņojums liecina, ka divas trešdaļas no 24 miljoniem Ziemeļkorejas iedzīvotāju cieš no bada, vēsta BBC.