Foto: AP/Scanpix

Austrija otrdien sākusi izvests savus ANO miera spēku karavīrus no demilitarizētās zonas Izraēlas okupētajās Golānas augstienēs, reaģējot uz Sīrijas nemiernieku un valdības spēku kaujām pamiera līnijas tuvumā. Par to vēsta telekanāls "Al Jazeera".

Demilitarizētajā zonā Izraēlas – Sīrijas pamiera ievērošanai seko aptuveni 1000 ANO miera uzturētāji, no kuriem 378 ir austrieši. Otrdien "Al Jazeera" korespondente novērojusi, ka daļa austriešu ar bruņotajām automašīnām pārvesti uz ANO galveno bāzi pamiera līnijas Izraēlas pusē.

"Viņu nav daudz, bet tas ir nozīmīgi, ka viņi ir sākuši izbraukt," no Golānas augstienēm ziņo "Al Jazeera" korespondente Sjū Turtone, norādot, ka pagaidām izvestie austrieši ir no loģistikas vienības, nevis galvenās miera uzturēšanas grupas. Pārējos karavīrus Austrija izvedīšot vēlāk šomēnes.

Jau ziņots, ka Austrija pagājušajā nedēļā paziņoja par lēmumu izvests savus miera spēku karavīrus no Golānas augstienēm pēc tam, kad bruņotie nemiernieki īslaicīgi ieņēma Sīrijas kontrolēto robežšķērsošanas punktu. Sīrijas valdības spēki ar tanku palīdzību pēc vairākām stundām atguva kontroli pār posteni, bet blakus notiekošo kauju dēļ divi miera uzturētāji guva ievainojumus.

Sīrijas pilsoņu kara dēļ, kurš pamazām ienāk arī Golānas augstienēs, savus miera uzturētājus pēdējo mēnešu laikā jau ir izvedusi Japāna un Horvātija.

Izraēla un Sīrija formāli ir kara stāvoklī. Daļu Golānas augstienes Izraēla okupēja jau 1967. gadā, vēlāk teritoriju anektējot. Starptautiski Izraēlas tiesības uz šīm teritorijām nav atzītas. Pēc 1973. gada Izraēlas - Arābu starp valstīm ir noslēgts pamiers.

Izraēla ir nobažījusies, ka Golānas augstienes uzbrukumiem pret Izraēlu varētu izmantot gan islāmistu ekstrēmisti, gan Libānas šiītu grupējuma "Hezbollah" kaujinieki, kas ir iesaistījušies Sīrijas nemieros prezidenta Bašara al Asada spēku pusē.

Notikumu attīstība vieš bažas par konflikta arvien lielāku ietekmi uz reģionu.

2011. gada pavasarī Sīrijā sākusies tautas sacelšanās pret valdošo iekārtu pāraugusi bruņotā nemiernieku un prezidenta Bašara al Asada režīma cīņā. Saskaņā ar ANO aplēsēm, konfliktā bojā gājuši ir aptuveni  80 000 cilvēku. Vairāk nekā pusotrs miljons ir devušies bēgļu gaitās uz ārvalstīm,  vēl aptuveni 4,2 miljoni meklē patvērumu valsts iekšienē.

Nemiernieku kustības "mugurkauls" ir valstī vairumā esošie sunnītu musulmaņi, kamēr Asadu atbalsta galvenokārt šiītu musulmaņu atzara - alavītu pārstāvji un citas minoritātes. Valdības spēki var paļauties uz Krievijas un Irānas atbalstu.

Konfliktā arvien vairāk pieaug reliģiskā un etniskā vardarbība dažādo grupu vidū. Rietumvalstis, kura vēlās Asada režīma krišanu, ir noraizējušās par radikālo islāmistu pieaugošo lomu Sīrijas konfliktā, kas tikai padziļina reliģiskās nesaskaņas reģionā. Diplomātiskie risinājumi krīzes pārvarēšanai līdz šim nav devuši rezultātus.

Kopš sacelšanās sākuma ANO Drošības padome ir mēģinājusi atrast veidus, kā atrisināt konfliktu. Tomēr pieņemt stingras sankcijas pret Asada režīmu Drošības padomei tā arī nav izdevies, jo jau trīs reizes ANO rezolūcijas Sīrijas jautājumos bloķēja Krievija un Ķīna. 

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!