Krievijas diktatora Vladimira Putina rīkojuma par daļējas mobilizācijas pasludināšanu noslepenotajā punktā teikts, ka armijā var tikt iesaukti līdz miljonam cilvēku, atsaucoties uz avotu prezidenta administrācijā, raksta medijs "Novaja gazeta. Evropa".
"Skaitli vairākas reizes laboja un beigās palika pie miljona," atklāja avots.
Runa ir par rīkojuma septīto punktu, kurš valdības dokumentu oficiālajā vietnē marķēts kā "dienesta lietošanai" un publiski nav redzams. Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs iepriekš žurnālistiem norādīja, ka šajā punktā ir runāts par mobilizējamo skaitu.
Aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu pēc Putina paziņojuma par daļējas mobilizācijas sākumu informēja, ka mobilizēti tiks aptuveni 300 tūkstoši, Peskovs atsaucās uz šo pašu skaitli.
Jāpiebilst, ka daļa ekspertu piesardzīgi vērtē Krievijas spēju patiešām mobilizēt, izmitināt, apmācīt un apbruņot 300 tūkstošus jaunu karotāju. Pašlaik nav neatkarīgi pārbaudāms, vai medija avota minētais miljons ir patiess Kremļa mērķis vai apzināta maldināšana.
Vēstīts, ka Krievijai saskaroties ar militārām neveiksmēm Ukrainā, Kremļa saimnieks Putins 21. septembrī izsludināja "daļējas mobilizācijas" sākumu.
Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās agrā 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".
Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem. Okupantu zvērības masveidā sāka nākt gaismā pēc tam, kad ukraiņi viņus padzina no Kijivas apkārtnes, piemēram, Bučas.
Krievijas attieksmi pret ukraiņiem, tostarp nogalinot un veidojot filtrācijas nometnes, raksturo šis "fašisma manifests", ko publicēja Kremļa propagandas ziņu aģentūra "RIA Novosti".
Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.
