Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs atteicis apžēlošanu bijušajam naftas kompānijas JUKOS vadītājam Mihailam Hodorkovskim, otrdien paziņoja Krievijas prezidenta cilvēktiesību padomes vadītājs Mihails Fedotovs.
Krievijas plašsaziņas līdzekļos izplatījās spekulācijas par Hodorkovska iespējamo atbrīvošanu pirms Medvedevs 7.maijā nodos prezidenta mandātu Vladimiram Putinam, kas pēc četru gadu pārtraukuma atgriezīsies valsts vadītāja krēslā.
Prezidenta pakļautībā esoša neatkarīgu ekspertu darba grupa no Fedotova vadītās padomes iepriekš secināja, ka trūkst juridiskā pamatojuma Hodorkovska un līdz ar viņu apsūdzētā Platona Ļebedeva otrajai notiesāšanai, tādēļ Hodorkovskim nav jāatzīst sava vaina, lai saņemtu prezidenta apžēlošanu, kā to paredz noteiktā apžēlošanas kārtība.
"Prezidents šim viedoklim nepiekrīt," Fedotovs otrdien teica intervijā radiostacijai "Eho Moskvi". Viņš iepriekš sacīja aģentūrai "RIA Novosti", ka Medvedevs jau ir parakstījis rezolūciju, ka nepiekrīt ekspertu grupas secinājumiem.
Spekulācijas par Hodorkovska iespējamo atbrīvošanu vairoja arī Medvedeva marta sākumā ģenerālprokuroram Jurijam Čaikam dotais uzdevums līdz 1.aprīlim "noteiktā kārtībā veikt notiesājošu tiesas spriedumu likumības un pamatotības analīzi attiecībā uz Krievijas pilsoņiem saskaņā ar pielikumu". Pielikumā alfabētiskā secībā uzskaitīti 32 Krievijas pilsoņi ar ziņām par viņiem piespriestajiem sodiem, viņu vidū Hodorkovskis ar 28.numuru un Ļebedevs ar 15.numuru.
Kremļa preses dienests informēja, ka Medvedevs devis šo uzdevumu prokuratūrai saistībā ar savu 20.februāra tikšanos ar nereģistrētu un lielākoties opozīcijā esošu politisko partiju vadītājiem.
Ģenerālprokurora vadītās ekspertu grupas izvērtējums par 32 spriedumiem ir iesniegts prezidentam, bet plašāka informācija par secinājumiem netiek sniegta.
Hodorkovskim un kādreizējam finanšu grupas MENATEP vadītājam un JUKOS akcionāram Platonam Ļebedevam 2003.gadā tika piespriests pirmais cietumsods, bet 2010.gada decembrī tika nolasīts arī otrs notiesājošais spriedums.
Maskavas Hamovņiku rajona tiesa abiem apsūdzētajiem 2010.gada nogalē piesprieda 14 gadu ieslodzījumu, kas tiks skaitīts, sākot no viņu aizturēšanas brīža. Izskatot apelāciju, ieslodzījuma termiņš tika samazināts līdz 13 gadiem, un līdz ar to viņiem būs jāatrodas cietumā līdz 2016.gadam.
Hodorkovskis un Ļebedevs tika aizturēti 2003.gadā, līdz ar to tas tiek uzskatīts gan par pirmā, gan otrā ieslodzījuma termiņa sākumu.
Tiesa atzinusi abus apsūdzētos par vainīgiem JUKOS meitassabiedrību akciju un kompānijas iegūtās naftas piesavināšanā, kā arī šādi gūto ienākumu legalizēšanā.
Par šo tiesas procesu bažas pauduši vairāku Rietumvalstu līderi. Viņi apšauba procesa caurredzamību un to, vai Krievijas tiesa nemēģina apsūdzētos divreiz notiesāt par vienu un to pašu pārkāpumu, kas ir pretrunā ar starptautiskajiem cilvēktiesību aktiem. Turklāt Rietumu līderi izteikušies, ka šis process grauj Krievijas starptautisko reputāciju un apdraud tās modernizācijas centienus.
Hodorkovskis uzsver, ka ir politiskas vajāšanas upuris un notiesāts tāpēc, ka kritizējis bijušo Krievijas prezidentu ‒ tagadējo premjerministru Vladimiru Putinu, kas uzvarēja 4.martā notikušajās prezidenta vēlēšanās.
Savukārt Medvedevs pērn 18.maijā paziņoja, ka Hodorkovska atbrīvošana neradītu nekādus draudus, bet šogad janvārī pavēstīja, ka Hodorkovskis ir uzskatāms par vainīgu līdz brīdim, kamēr ir spēkā viņam noteiktie tiesas spriedumi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
