Pirmdien vakarā Kremļa saimnieks Vladimirs Putins paziņoja par Ukrainas teritorijā ar Maskavas atbalstu izveidoto Doņeckas un Luhanskas "tautas republiku" (DTR un LTR) neatkarības atzīšanu un Krievijas spēku ievešanu "miera uzturēšanai". Tas ir jauns pavērsiens un eskalācija jau mēnešiem ilgstošajā spriedzē pie Ukrainas robežām. Notikumu attīstībai un pasaules reakcijai sekojam teksta tiešraidē.
Britu ministrs otrdien no rīta atzina, ka notiekošais ir uzskatāms par sākumu Krievijas iebrukumam Ukrainā, arī ASV Baltais nams vēlāk atzina, ka tas ir iebrukums un sekos sankcijas. Savukārt Ukrainas aizsardzības ministrs notiekošo sauca par "vēl vienu soli pretī Padomju Savienības" atdzimšanai.
Pašlaik nav skaidrs, vai "republiku" atzīšanai sekos turpmāka Krievijas agresija. Gan ASV, gan Lielbritānijas avoti turpmāka iebrukuma iespēju neizslēdz. Papildi neskaidrību par turpmāko notikumu attīstību rada pretrunīga un neviennozīmīga informācija, vai "republikas" tiek atzītas to esošajā teritorijā, vai visā Ukrainas Doņecakas un Luhanskas apgabalā, kas nozīmētu pretenzijas arī uz Kijevas kontrolēto teritoriju.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis savā uzrunā paziņoja, ka Ukraina nebaidās un nevienam savas teritorijas neatdos.
Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons, pasludinot jaunas sankcijas pret Krieviju, uzsvēra, ka notiekošais līdzinās jaunam iebrukumam un ka Putins rada ieganstu pilna mēroga ofensīvai. Pieņemt jauna sankcijas otrdien draudēja arī Eiropas Savienība.
Lielbritānijas sankcijas ietver vairākas Krievijas bankas un trīs Putinam tuvus oligarhus. Savukārt Vācijas kanclers Olafs Šolcs nāca klajā ar paziņojumu, ka tiek apturēta gāzesvada "Nord Stream 2" sertifikācija.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins pirmdien atzina Ukrainas teritorijā izveidoto prokremlisko Doņeckas un Luhanskas "tautas republiku" neatkarību un paziņoja par "miera uzturēšanas spēku" ievešanu. Lai gan Ukraina un Rietumi karu valsts austrumos tieši saista ar Krieviju, Maskava līdz šim vienmēr bija noliegusi savu saistību ar konfliktu un savu spēku un bruņojuma klātbūtni reģionā.
Aizadītās nakts paziņojums ir jauna eskalācija pēdējo dienu spriedzei un iespējamā uzbrukuma gaidām. Jau pēdējās dienās no Ukrainas austrumiem pienāca ziņas par pastiprinātām apšaudēm un bažām bažas par Krievijas rīkotām provokācijām iebrukuma attaisnošanai.
ASV prezidents Džo Baidens 18. februārī paziņoja, ka Kremlis jau ir izlēmis par labu invāzijai Ukrainā, un ka ticams ir uzbrukums arī Kijevai. Vienlaikus viņš pauda pārliecību, ka joprojām ir vieta diplomātijai, jo Vladimirs Putins uzbrukumu jebkurā brīdī varot apturēt.
Savukārt Lielbritānijas premjers Boriss Džonsons 19. februārī pauda, ka Krievija plāno kopš 1945. gada lielāko karu Eiropā, kura laikā iecerēts ielenkt arī Ukrainas galvaspilsētu Kijevu.
ASV izlūkdienestu aplēses liecinot, ka Krievija pie Ukrainas savilkusi 75% savu kaujasspējīgo konvencionālo spēku.
Spriedze pie Ukrainas robežām turpinās jau vairākus mēnešus, Krievijai turpinot pulcināt spēkus pie kaimiņvalsts robežām, tostarp Baltkrievijā.
Krievija jau 2014. gadā okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu un Krievijas atbalstītas bruņotas bandas pārņēmušas atsevišķas teritorijas Ukrainas austrumos, tāpēc faktiski karš Ukrainā notiek jau astoto gadu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
