Klasisko Meksikas tekilu iegūst no zilās agaves (Agave Tequilana Weber) augļiem un šī agave sastopama tikai salīdzinoši nelielā Meksikas rietumu apgabalā. Tā kā pēdējo gadu laikā tekilas noiets pasaulē strauji palielinājies, šo agavju pieprasījums pieaug, bet stādījumu platības būtiski nav palielinājušās. Līdz ar to agaves augļu cenas pieaugušas tiktāl, ka Meksikas nacionālā tekilas darītāju asociācija pat draudējusi zemniekiem ar boikotu, ja cenas nesamazināsies.
Vēl 1998.gadā agaves augļu cena bija aptuveni 0,79 peso (5 santīmi) kilogramā, kamēr pašlaik kilograms jau maksā 14 peso (90 santīmu). Tekilas ražotāji lūguši arī valdības iejaukšanos, lai nodrošinātu Meksikas iecienītās eksportpreces konkurētspēju, taču pagaidām nesekmīgi.
Kaut gan pēdējo gadu laikā zemnieki palielinājuši agaves stādījumu apjomus, šim augam tomēr vajagot pat līdz astoņiem gadiem, kamēr tas sāk dot augļus. Pasaules slāpes pēc tekilas šajā laikā augušas daudz straujāk. 1997.gadā visā valstī bija tikai 137 miljoni agaves stādu, jo neviens neesot varējis prognozēt straujo tekilas pieprasījuma pieaugumu.
Galvenais Meksikas tekilas noieta tirgus ir ASV, taču Eiropas tirgus var lepoties ar lielāko pieauguma tendenci - visā Eiropā 1999.gadā izdzerti 12 miljoni litru tekilas jeb par 50% vairāk nekā gadu iepriekš. Gan jāņem vērā, ka 1999.gadā Eiropas Savienībā stājās spēkā īpašs likums, kas ar tekilas preču zīmi ļauj pārdot vienīgi Meksikā ražoto agaves degvīnu.