Jau ziņots, ka pēc spēcīgās zemestrīces 11.martā "Fukušima – 1" stacijā notikusi avāriju sērija, ko izraisīja dzesēšanas sistēmas bojājumi, stacijā notika vairāki sprādzieni un ugunsgrēki. Notikušas vairākas radiācijas noplūdes, kuru dēļ varas iestādes nolēmušas evakuēt cilvēkus 20 kilometru rādiusā ap staciju. Vēlāk radioaktīvie elementi Japānā tika atrasti ūdenī, gaisā un dažos pārtikas produktos.
Pēc avārijas Japāna nolēma izliet Klusajā okeānā 11,5 tūkstošus tonnu radioaktīvā ūdens, lai atbrīvotu Fukušimas AES rezerves tvertnes, kurās iepildīt vēl vairāk piesārņoto ūdeni no otrā reaktora un novērstu tā noplūdi jūrā. Aprīļa sākumā TEPCO inženieriem pēc vairāku dienu pūliņiem ir izdevies apturēt radioaktīvā ūdens noplūdi no otrā reaktora – speciālisti ar nātrija silikāta injekcijām padarīja cietāku augsni pie ieplaisājušās bedres, no kuras noplūda ūdens ar augstu radioaktivitātes pakāpi, kas pēc tam ieplūda jūrā.
Noplūdušā ūdens radioaktivitātes pakāpe bija vairāk nekā 1000 milizīverti, un domājams, ka tieši šī ūdens dēļ okeāna ūdeņos pie Fukusimas 1.AES radioaktīvā joda-131 līmenis bija vairāk nekā 4000 reižu pārsniedzis pieļaujamo normu.
Otrdien Japāna paaugstināja AES krīzes bīstamības līmeni no piektā līdz septītajam, kas ir maksimālais līmenis pēc starptautiskās atomkrīžu skalas un ir sasniegts pirmoreiz kopš Černobiļas AES avārijas 1986.gadā.