Mēness
Foto: Reuters/Scanpix

Lai gan mediji, tostarp kultūras pasaule, sākot no slavenā "Pink Floyd" albuma "The Dark Side of the Moon" un beidzot ar filmu par nacistiem uz Mēness "Iron Sky", vēsta par Mēness tumšo pusi, faktiski, runājot par Zemes pavadoni, tā ir kļūda un nepareizs terminu lietojums.

Jau ziņots, ka Ķīna gada sākumā uz Mēness tālās jeb no Zemes neredzamās puses veiksmīgi nosēdinājusi pašgājēju robotu, kas tiek uzskatīts par nozīmīgu soli kosmosa izpētē. Lai gan daudzviet tiek runāts, ka robots nosēdināts uz Mēness tumšās puses, šāds pieņēmums nav korekts, jo Mēnesim nemaz nav tumšās puses – Saule to apspīd no visām pusēm. Mēnesim ir tālā puse, tāda, kuru no zemes mēs neredzam, jo ātrums, ar kādu tas rotē ap savu asi un riņķo ap mūsu planētu, ir izlīdzināts.

Pirmo reizi kosmosa apgūšanas vēsturē 1959. gadā Mēness tālo pusi nofotografēja padomju lidaparāts "Luna-3". Arī tolaik to sākotnēji nodēvēja par tumšo pusi, taču, nevis tāpēc, ka būtu pieļauts, ka tur nav gaisma, bet gan tāpēc, ka līdz tam nebija fiksētu vizuālu liecību, kā tur izskatās. Līdzīgi kā tas savulaik notika ar Āfriku, kuru Eiropā mēdza dēvēt par tumšo vai melno kontinentu, tikai tāpēc, ka kontinenta iekšzeme no eiropiešu perspektīvas ilgstoši tika uzskatīta kā neizpētīta un maz izzināta.

Latvijas Universitātes (LU) Astronomijas institūta pētnieks, zinātņu doktors Ilgonis Vilks portālam "Delfi" skaidroja, ka Mēness, tāpat kā Zeme, griežas ap savu asi, tikai ļoti lēni, tāpēc Mēness diennakts garums ir apmēram 30 Zemes diennaktis. Saule apspīd Mēnesi no visām pusēm, un arī Mēness mums neredzamajā pusē mainās diena un nakts. "Protams, ka Ķīnas zondes "Chang'e 4" nolaišanās notika tajā laikā, kad tur ir gaišs," precizēja Vilks. Arī viņš piebilst, ka atsauce uz Mēness tumšo pusi nav korekta.

"Kā zināms, "Chang'e 4 " sekmīgi nolaidās, un lunomobilis, kas norāpās no nolaižamā aparāta, jau veicis pirmos metrus pa Mēness virsmu. Ceram, ka tam veiksies labāk nekā tā priekšgājējam "Chang'e 3", kas tikai nedaudz pabrauca apkārt nolaižamajam aparātam, un tad apstājās.

Eksperimentus veic gan "Chang'e 4" nolaižamais aparāts, gan lunomobilis. Tiks iegūti attēli un video, pētīts Saules vējš, kas sasniedz Mēness virsmu, radiācija uz tās. Ierīces noteiks virsmas ķīmisko sastāvu un gāzu pēdas, ar radaru zondēs Mēness grunti 30 metru dziļumā. Biokapsulā augs augi un attīstīsies zīdtārpiņu kāpuri," paskaidroja astronoms.

Visādā ziņā, kā norāda Vilks, "Chang'e 4" misija ir daļa no nosacītas atgriešanās uz Mēness, kad 21. gadsimtā mūsu planētas dabisko pavadoni arvien biežāk apciemo dažādas robotzondes, un sagaidāms, ka nākotnē tām sekos cilvēki.

Source

www.DELFI.lv
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form