Foto: EPA/Scanpix/LETA
Oktobrī Spānijas tiesa piesprieda cietumsodus deviņiem katalāņu neatkarības kustības līderiem, izraisot masu protestus Katalonijā un palielinot politisko spriedzi Barselonas un Madrides attiecībās. Savukārt novembrī Spānijas Augstākā tiesa sāka izmeklēšanu par iespējamām Krievijas specdienestu aktivitātēm katalāņu neatkarības kustības laikā. Par šiem pēdējiem notikumiem portāls "Delfi" sarunājās ar Katalonijas ārlietu ministru Alfredu Bosku.

Saruna ar Spānijas autonomā reģiona ministru Bosku notika 27. novembrī Rīgā, kur atrodas arī viena no Katalonijas pārstāvniecībām pasaulē. Rīgā bāzētā pārstāvniecība atbild par attiecībām ar trim Baltijas valstīm un Poliju.

"Katalonijas valdība nodarbojas ar starptautiskajām attiecībām, līdzīgi kā jebkura cita valdība, kā to dara pilsētas, universitātes, arodbiedrības, biznesa korporācijas. Visiem mūsdienās ir jādarbojas ar ārējām attiecībām, jo esam globālā pasaulē, un mēs arī to darām," vizītes mērķi pamato Bosks, norādot, ka delegācijas darbojas visās jomās, sākot no ekonomikas līdz sportam, kultūrai un citām nozarēm.

"Mēs vēlamies būt konkurētspējīgi pasaulē. Un mēs arī vēlamies skaidrot mūsu pozīciju par pašreizējo konfliktu Spānijā," papildina ministrs.

Politisks konflikts

Spānijā notiekošo pēc 14. oktobra tiesas sprieduma, ar kuru reāli cietumsodi piemēroti deviņiem politiskajiem un pilsoniskajiem līderiem, kas saistīti ar 2017. gada neatkarības referenduma organizēšanu, Bosks raksturo kā lielu politisko konfliktu.

Jautāju, kā bargie spriedumi, kas jau izraisīja plašus protestus un sadursmes Katalonijā, ietekmēs neatkarības kustību un vietējos politiķus.

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Loading...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!