Nīderlandes prokuratūra pieprasījusi mūža ieslodzījumu trīs Krievijas un vienam Ukrainas pilsonim, kuri apsūdzēti par saistību ar pasažieru avioreisa MH17 lidmašīnas notriekšanu virs Donbasa 2014. gadā, ziņo raidsabiedrība BBC.
"Apsūdzēto rīcība ne tikai laupīja dzīvību 298 cilvēkiem, bet atstāja arī dziļas rētas dzīvo sirdīs – bojāgājušo tuviniekiem un MH17 katastrofas vietai tuvumā esošo apdzīvoto vietu iedzīvotājiem. Neviens sods apsūdzētajiem nebūs taisnīgs," paziņoja prokuratūras pārstāvis.
Apsūdzētie ir Krievijas Federālā drošības dienesta rezerves pulkvedis Igors Girkins (pazīstams arī kā Strelkovs), atvaļināts GRU virsnieks Sergejs Dubinskis un Krievijas gaisa desanta karaspēka rezerves apakšpulkvedis Oļegs Pulatovs. Ceturtais apsūdzētais ir tā saucamās "Doņeckas tautas republikas" izlūkošanas vienības komandieris Leonīds Harčenko – Ukrainas pilsonis.
Viņiem izvirzītas apsūdzības par apzinātu lidmašīnas iznīcināšanu un tīšu slepkavību. No četriem apsūdzētajiem neviens nav aizturēts un tiesā nepiedalās. Tikai Pulatovu procesā pārstāv advokāts.
Iepriekš izmeklēšanā jau noskaidrots, ka "Boeing" pasažieru lidmašīna, kas 2014. gada 17. jūlijā bija ceļā no Amsterdamas uz Kualalumpuru, tika notriekta no prokremlisko kaujinieku kontrolētās Ukrainas teritorijas ar Krievijas armijai piederošu pretgaisa aizsardzības sistēmu "Buk", kas piegādāta no Krievijas.
Pagaidām nav izdevies noskaidrot, kurš tieši devis pavēli šaut un kuri ir tiešie pavēles izpildītāji. Apsūdzības puse norāda, ka ne Girkins, ne Dubinskis, ne Pulatovs un Harčenko paši palaišanas pogu nav spieduši, bet ir pieprasījuši, saņēmuši un izmantojuši "Buk" iekārtu militāriem mērķiem, kas noveda pie MH17 notriekšanas.
Izmeklētāji uzskata, ka apsūdzētie, visticamāk, plānoja notriekt Ukrainas militāro lidmašīnu, nevis pasažieru "Boeing". Taču tas nemaina apsūdzības būtību, tostarp par 298 cilvēku tīšu slepkavību. Apsūdzētie nepiedalījās starptautiskā konfliktā kā militārpersonas un neievēroja kara likumus, uzsver apsūdzība, tāpēc pret viņiem nevar izturēties kā pret leģitīmiem karadarbības dalībniekiem.
Prokuratūra arī apsūdzējusi Krieviju par dezinformācijas kampaņas rīkošanu un atklāja, ka vairāku liecinieku identitātes nācās slēpt bažās par viņu drošību, tostarp saistībā ar Krievijas specdienestu darbību. Apsūdzība atzīmē, ka Krievija nav pienācīgi sadarbojusies ar izmeklētājiem un tiesu.
Tomēr lietas materiālos ir iekļautas Krievijas varasiestāžu atbildes, bruņojuma ražotāju un liecinieku liecības – arī tādas, kas nesakrīt ar izmeklēšanas secinājumiem.
Sagaidāms, ka tiesa pasludinās pārtraukumu līdz 2022. gada martam, kad tiesā uzstāsies Pulatova aizstāvība. Pēc tam sekos debates un provizoriskas aplēses liecina, ka spriedums varētu tikt pasludināts 2022. gada 22. septembrī, 17. novembrī vai 15. decembrī. Tiesas process sākās 2020. gada martā.
