2001.gada 6.aprīlī Lietuvā dzīvoja 3,484 miljoni cilvēku, un tas nozīmē, ka 12 gados, kas pagājuši kopš iepriekšējās tautas skaitīšanas, Lietuvas iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 190,8 tūkstošiem cilvēku jeb pieciem procentiem.
Lietuviešu īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā sasniedzis 83,5 procentus un kopš 1989.gada tautas skaitīšanas palielinājies par 3,9 procentiem. Lietuvā dzīvo 6,7 procenti poļu un 6,3 procenti krievu.
"Zīmīgi ir tas, ka tautas skaitīšanā konstatēts vislielākais lietuviešu īpatsvars pašreizējā Lietuvas teritorijā," norādīja Aļģirds Šemeta. Pēc pēdējās tautas skaitīšanas datiem, Latvijā dzīvoja 57,7 procenti latviešu, bet Igaunijā - 67,9 procenti igauņu.
Par katoļiem sevi atzina 79 procenti iedzīvotāju. Dati par Lietuvas iedzīvotāju piederību reliģiskajām konfesijām nav vākti kopš 1923.gada.
Pēdējās desmitgades vissvarīgākās izmaiņas - dzimstības samazināšanās un mūža ilguma palielināšanās - noteikušas valsts iedzīvotāju novecošanos: pagājušajā gadā Lietuvas iedzīvotāju vidējais vecums bija 37 gadi jeb par 4,1 gadu vairāk nekā 1989.gadā. Vidējais vīriešu vecums sasniedza 34,6 gadus, bet sieviešu - 39,2 gadus (1989.gadā tas bija attiecīgi 32,7 un 37 gadi). "Tas ir pietiekami liels vecums," norādīja Šemeta.
Statistika liecina, ka uz tūkstoti vīriešu Lietuvā ir 1139 sievietes, bet 1989.gadā uz tūkstoti vīriešu bija 1113 sievietes.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
