ASV mediju uzmanības centrā vien dažas dienas pirms Džo Baidena stāšanās amatā uz brīdi nokļuva Gvatemala. Centrālamerikas valsts bija pirmais šķērslis aptuveni astoņus līdz deviņus tūkstošus lielajam migrantu pūlim, kas no kaimiņos esošās Hondurasas vienoti kājām devās uz ASV. Gvatemaliešu spēkiem izdevās labākas dzīves meklētāju kolonnu apstādināt un izšķīdināt. Pēdējo gadu laikā migrantu ceļā gan uz ASV, gan uz Eiropas Savienību (ES) tiek likti aizvien jauni šķēršļi, taču plūsma neapsīkst – tikai ceļojums uz drošības un labklājības zemēm kļuvis riskantāks un pārbaudījumu piesātinātāks.

Kopā vieglāk

Tiek lēsts, ka pēdējos gados šādos daļēji organizētos kājāmgājēju baros ceļā uz sapņu zemi ASV dažādas Centrālamerikas valstis šķērso vidēji desmit vienotā solī ejoši tūkstošgalvaini pūļi. Pagājušajā nedēļā Gvatemalā novērotais bija pirmais no tādiem 2021. gadā, un, ņemot vērā ASV prezidenta maiņu, kā arī līdz ar to paredzamās izmaiņas imigrācijas likumos, šīs kolonnas kustībai tika pievērsta pastiprināta uzmanība. Lai gan ne Baidens, ne viņa jaunās administrācijas pārstāvji nekādā veidā nav likuši manīt, ka tagad atvērs robežas katram iekļūt gribētājam, viņa iepriekš izteiktās norādes par bardzības mazināšanu pret robežpārkāpējiem daudzos nabadzīgāko Latīņamerikas valstu iedzīvotājos viesušas cerību iekļūt Savienotajās Valstīs.
Tomēr, kā to pieredzējuši jau neskaitāmi tūkstoši migrantu visā pasaulē, un Āfrikas, Balkānu, kā arī Centrālamerikas valstis nav izņēmums, iekļūšana katrā jaunā valstī, ja vien starp tām nepastāv bezvīzu režīms, ir likumpārkāpums un attiecīgi – jauns šķērslis ceļā. Šī iemesla dēļ migranti ierasti ceļo vieni vai nelielās grupās, slapstās un robežas šķērso vietās, kur tās netiek pietiekami uzmanītas.

Foto: Reuters/Scanpix/LETA
Migrācijai kļūstot par masveida fenomenu, pirms vairākiem gadiem sākotnēji Balkānos, bet vēlāk arī Centrālamerikas valstīs migranti sāka organizēties simtiem un tūkstošiem cilvēku lielās kolonnās,