Foto: AP/Scanpix

Pašreiz notiekošā migrācija uz Eiropu apdraud tās vērtības, teikts Somijas prezidenta Sauli Nīnistes uzrunā parlamentam, par kuru ziņoja Somijas sabiedriskā raidkompānija "Yle".

Nīniste trešdien savā uzrunā, ar kuru tika atklāta parlamenta pavasara sesija, kritizēja starptautiskos līgumus par patvēruma piešķiršanu. Prezidents sacīja, ka pašreizējie starptautiskie likumi par palīdzību bēgļiem ir novecojuši un tiesības pieprasīt patvērumu ir kļuvušas par subjektīvām tiesībām doties uz Eiropu pat bez pamata iegūt patvērumu.

Prezidents izteica pieņēmumu, ka gadījumā, ja Ženēvas konvencijas par bēgļiem tiktu izstrādātas tagad, tās būtu ievērojami stingrākas, tomēr piedāvātu palīdzību tiem, kuriem tā tiešām ir vajadzīga. Viņš arī sacīja, ka notiekošā migrācija apdraud Eiropas vērtības.

"Migrācija ir nopietna problēma. Tā ir izaicinājums Eiropai, Somijai, Rietumu domāšanas veidam un mūsu vērtībām. Tā ir skarba transformācija; vēl pirms dažiem gadiem mēs eksportējām mūsu vērtības un uzskatījām tās par neapstrīdamām, bet tagad mums ir jāapsver, vai mēs paši spējam tās saglabāt," teica prezidents.

Nīniste sacīja, ka vairums patvēruma meklētāju nebēg no tiešiem draudiem.

"Imigrācijas plūsma uz Eiropu un Somiju lielākoties ir migrācija, nevis bēgšana no tiešiem draudiem. Visās aplēsēs tiek prognozēts, ka šī cilvēku plūsma šogad pieaugs. Tā rada izaicinājumu Rietumu demokrātiju spējām palīdzēt un arī uzaicinājumu struktūrām, kuras ir Eiropas idejas pamatā," teica Nīniste, kurš pirms iesaistīšanās politikā bija jurists.

Viņš pauda uzskatu, ka risinājums būtu veikt izmaiņas patvēruma piešķiršanas procesa praksē. Ženēvas konvencijas, uz kurām mūsdienu Rietumvalstis pamato savu pieeju bēgļu jautājumiem, ir novecojušas, un valstīm vajadzēs būt radošām to pielietošanā, lai vārds "patvērums" nenozīmētu vienkārši tiesības šķērsot robežu un ierasties Eiropā.

"Starptautiskie noteikumi tika izstrādāti un to interpretācija attīstījās pavisam atšķirīgos apstākļos. Es esmu pārliecināts – ja šie starptautiskie noteikumi un uz tiem pamatotie valstu noteikumi tiktu izstrādāti tagad, to saturs būtu fundamentāli stingrāks, tomēr ņemot vērā cilvēktiesības un palīdzot tiem, kam palīdzība ir vajadzīga," teica Nīniste.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!