Miljoniem cilvēku visā pasaulē sestdien piedalījās demonstrācijās pret draudošo karu Irākā. Protesti notika arī Baltijas valstīs. Divas lielākās protesta akcijas notika Ņujorkā un Londonā.
10 miljoni cilvēku protestē pret karu Irākā

Pēc policijas aplēsēm, Lielbritānijas galvaspilsētā akcijā pret karu piedalījās vairāk nekā pusmiljons cilvēku, padarot to par plašāko demonstrāciju Lielbritānijas politiskajā vēsturē. Organizatori gan norāda, ka demonstrantu skaits sasniedzis vienu miljonu.

Solidarizējoties ar pasaulē sestdien notiekošajām protesta akcijām pret ASV plānotajām militārajām akcijām Irākā, vairāki simti cilvēku arī Rīgā piedalījās gājienos un sapulcēs.

Savukārt Lietuvā, Viļņas Rātslaukumā, sestdien pacifisti un mūziķi rīkos pilsonisku akciju - koncertu "Par mieru - pret karu Irākā", kurā piedalīsies ievērojami Lietuvas šovbiznesa pārstāvji.

Pasākumu rīko Lietuvas Pacifistu fronte, Lietuvas Universitāšu sieviešu asociācija, Tibetas kultūras biedrība un Kultūru dialoga institūts.

Arī pie ASV vēstniecības Tallinā sestdien notika mītiņš pret iespējamo karu Irākā, lai gan tā organizatori - Prusakova vārdā nosauktā velosipēdistu biedrība - pēc sarunām ar Igaunijas drošības policiju bija paziņojusi, ka akcija tiek atcelta.

Igaunijas policijas preses sekretārs BNS pastāstīja, ka pie ASV vēstniecības ēkas Tallinas centrā ap pulksten 15 sapulcējušies 40 līdz 50 cilvēku, kuri pārsvarā runāja igauniski un ārēji atgādināja pankus.

Viņi bija ieradušies ar plakātu: "Ar atgriešanos, klusēšanas laikmets."

Mītiņš ilga aptuveni 20 minūtes un pagāja bez starpgadījumiem. BNS novēroja, ka līdzās policijai pie ASV vēstniecības dežurēja arī īpašo uzdevumu vienība.

Savukārt Somijas galvaspilsētā Helsinkos, pēc aģentūras STT ziņām, demonstrācijā pret karu piedalījās 12 tūkstoši cilvēku.

Londonas ielās bija izgājuši simtiem tūkstoši cilvēku, sākot ar pensionāriem un beidzot ar bērniem. Viņi devās uz Haidparku, nesot plakātus ar tādiem uzrakstiem kā "Nē karam", "Neuzbrūciet Irākai" un "Ne manā vārdā". Kāds akcijas dalībnieks bija parūpējies par īsteni anglisku akcentu, nesot lozungu "Gatavojiet tēju, nevis karu".

Par drošību protesta akcijas laikā Londonā rūpējās vairāk nekā trīs tūkstoši policistu.

Londonas mērs Kens Livingstons atzina, ka šajā demonstrācijā visa Lielbritānija ir vienota. "Es savas politiskās karjeras laikā neko tādu neesmu redzējis. Visa Lielbritānija ir vienota, neskatoties uz vecumu, rasi vai dzimumu," viņš sacīja.

Demonstrācijas notika arī citviet Lielbritānijā. Piemēram, 25 tūkstoši protestētāju bija pulcējušies Glāzgovā, kur notiek Leiboristu partijas konference.

Protesti notika arī Berlīnē, Parīzē, Romā, Keiptaunā, Atēnās, Tokijā, Dublinā, Sanfrancisko, Amsterdamā, Toronto, Bangkokā, kā arī citur - kopumā 600 pasaules pilsētās.

Berlīnē protesta akcijā piedalījās aptuveni pusmiljons cilvēku, un tas ir ievērojami vairāk nekā organizatori bija domājuši. Savukārt Parīzē protesta akcijā, kuru organizēja vairāk nekā 80 politiskās partijas, arodbiedrības un organizācijas, vietējiem demonstrantiem bija pievienojušies arī amerikāņu pacifisti.

Demonstrācijas notika arī vairākās Spānijas pilsētās, bet protesta organizatori Itālijas galvaspilsētā Romā paziņojuši, ka uz to ieradušies trīs miljoni cilvēku. Policijas aplēses par demonstrantu skaitu Romā vēl nav zināmas.

Daudzās pilsētās protesta akcijas sākās agrāk, nekā bija plānots, ļoti lielā dalībnieku skaita dēļ.

Grieķijas galvaspilsētā Atēnās desmitiem tūkstoši cilvēku devās gājienā uz ASV vēstniecību, bet komunisti izkāra pie Akropoles gigantiskus pretkara plakātus. Uz viena no tiem bija rakstīts "Karš dod labumu imperiālistiem un kaitē tautai". Daži protestētāji apmētāja ar akmeņiem un degbumbām administratīvo ēku, aizdedzināja vienu automašīnu un izdauzīja vairākām ēkām logus, bet policija operatīvi novērsa nekārtības, izmantojot asaru gāzi. Par cietušajiem vai arestiem ziņots netiek.

Ņujorkā protests sākās pulksten 19 pēc Latvijas laika pie ANO mītnes, kur piektdien ANO Drošības padome uzklausīja galvenā ieroču inspektora Hansa Bliksa un Starptautiskās atomenerģētikas aģentūras vadītāja Mohammeda el Baradeja ziņojumu par Irāku. Demonstrācijā piedalījās arī tādas slavenības un aktīvisti kā aktrise Sjūzena Sarandona, afrikāņu arhibīskaps Desmonds Tutu un melnādaino tiesību aizstāve Andžela Deivisa.

Turcijā kara pretinieki tika aicināti pulksten 20 (00 pēc Latvijas laika) izslēgt gaismas, lai šādi apliecinātu protestu ASV plāniem ar spēku gāzt Sadama Huseina režīmu Irākā.

Dažās valstīs protesti pret karu Irākā sākās jau piektdien. Piemēram, Austrālijas pilsētas Melburnas ielās piektdien izgāja aptuveni 150 tūkstoši demonstrantu, kas bija lielākā miera demonstrācija šajā valstī kopš protestiem pret Vjetnamas karu pirms 30 gadiem. Sestdien aptuveni trīs tūkstoši cilvēku izgāja Kanberas ielās.

Aptuveni divi tūkstoši cilvēku piedalījušies pret draudošo Irākas karu vērstā demonstrācijā Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā, akcijas noslēgumā pieņemot rezolūciju, kurā viņi pieprasa mieru Irākas tautai un aicina nepieļaut Irākas problēmas risināšanu ar militārām metodēm.

Kazahstānas pilsētā Almati pretkara mītiņā piedalījās aptuveni simt cilvēku, tajā skaitā vairāku partiju un sabiedrisko organizāciju pārstāvji. Arī šī mītiņa dalībnieki pieņēma rezolūciju, kuru gatavojas nodot ASV.

Apmēram tūkstotis Krievijas Komunistiskās partijas un citu kreiso organizāciju biedru un piekritēju sestdien sarīkoja protesta akciju pie ASV vēstniecības Maskavā.

Mītiņā uzstājās Krievijas kompartijas līderis Genādijs Zjuganovs, kas norādīja, ka militārā operācija, kurai gatavojas ASV, "nav karš pret Irāku, bet gan pret visu cilvēci: pret arābu un islama pasauli, apvienoto Eiropu un, pirmkārt, pret Krieviju".

Zjuganovs skaidroja, ka gadījumā, ja ASV sagrābs Irākas naftas atradnes, amerikāņi pazeminās naftas cenas, izraisot katastrofālas sekas Krievijas ekonomikai.

Mītiņa dalībnieki bija ieradušies ar plakātiem "Buš, rokas nost no Irākas", "ASV - starptautiskais terorists numur viens". Akcijas dalībnieki arī kritizēja Maskavu par, viņuprāt, nepietiekami stingro Krievijas nostāju Irākas jautājumā.

Plašas protesta akcijas notika arī Āfrikas valstīs, Āzijā, un Tuvajos Austrumos, tajā skaitā Jordānijā, Ēģiptē, Sīrijā, Palestīnas pašpārvaldē un Izraēlā.

Indijas pilsētā Kalkutā demonstrācijā piedalījās ap 10 tūkstošiem cilvēku, bet Pakistānā līdzīgā akcijā piedalījās aptuveni trīs tūkstoši cilvēku.

Vairāk nekā 1500 cilvēku piedalījās līdzīgās protesta akcijās Nepālā. Akcijā piedalījās arī pasaulē jaunākais cilvēks, kurš iekarojis Everestu - 17 gadus vecais Temba Šerpa. Viņš paziņoja, ka pasaulei nepieciešams miers un drošība, nepārkāpjot cilvēka pamattiesības.

Savukārt Irākas galvaspilsētā Bagdādē notika divas lielas pretkara demonstrācijas, kurās, pēc žurnālistu aplēsēm, piedalījās simtiem tūkstoši cilvēku. Irākas varas iestādes gan norādīja, ka demonstrācijās piedalījies viens miljons irākiešu. Daudzi demonstranti bija bruņojušies ar šaujamieročiem. Viņi skandēja pret ASV un Izraēlu vērstus saukļus: "Nost ar Ameriku, nost ar cionistiem."

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!